Uz Kannu sarkanā paklāja turku režisors Nuri Bilge Džeilans ar savas filmas Ziemas miegs aktrišu ansambli: Melisu Sozenu (no kreisās), Ebru Džeilanu (aktrise un režisora sieva) un Demetu Akbagu.
Festivāla uzvarētāju vidū maz zvaigžņu, bet stāstos - daudz jaudas
Pagājušajā svētdienā noslēdzās 67. Kannu kinofestivāls - aizvien nozīmīgākās kinosvinības pasaulē. Gan Holivudas zvaigznes, gan respektablākie kinoaroda meistari uzaicinājumu ierasties Francijas Rivjērā uztver kā lielu pagodinājumu - Kventins Tarantīno pārpildītā preses konferencē atzina, ka pirms apaļiem 20 gadiem saņemto Zelta palmas zaru par Lubeni no visām trofejām godājot visvairāk. Tieši šī balva toreiz maz zināmā jaunuļa karjerai ļāva attīstīties ģeometriskā progresijā.
Šogad festivāla galvenos laurus jaunzēlandiešu režisores Džeinas Kempiones vadītā žūrija piešķīra turku režisora Nuri Bilges Džeilana (Nuri Bilge Ceylan) teju trīs ar pusi (!) stundas garajam lepnības un vientulības portretējumam Ziemas miegs (Winter's Sleep). Bergmaniskās lentes uzvaru festivāla dienišķās «hronikas» dokumentējošie žurnālisti teju 5000 cilvēku sastāvā uzņēma ar dažādām jūtām, sak' - bija taču pārliecinošākas pretendentes! Te ir trīs ne mazāk vērtīgas filmas, kuras vērts ierakstīt priekšdienu - gada nogales festivālu vai repertuāra - obligātās skatāmvielas sarakstā.
