Vilis Kasims.
Rakstnieks Vilis Kasims (1986) savā pirmajā romānā Lielā pasaule, ironizējot par jauniešu mēģinājumu izveidot ideālu kopienu, uzrakstījis traģikomisku vēstījumu par Latvijas valsts veidošanu
Bļģ, nu, jobtvoj! Tie ir pirmie Lielās pasaules vārdi, kurus viena no kopienas meitenēm Vika izdzird, atgūstoties no saindēšanās ar sēnēm. Ar šādiem un līdzīgiem tekstiem lielākā daļa nelielās kopienas locekļu raksturo to, pie kā noved viņu mēģinājumi kādā ļaužu pamestā vietā netālu no Salacas izveidot ideālu sabiedrību ar nosaukumu Lielā pasaule. Tikai pirmajās lappusēs lasītājs var saglabāt domu, ka grāmata ir pusaudžiem. Nez vai vidusskolu audzēkņi atrastu sev ko interesantāku par ventiņu dialektu un jauniem žargonvārdiem. Romāns nav arī par pusaudžiem. Viņu bērnišķīgā uzvedība un ideju tukšums ir tikai lielisks veids, kā autoram pasmieties par Latvijas valsts veidošanu. No domas par partiju un valdības veidošanu jaunieši drīz vien nonāk līdz atklāsmei, ka nevajag ne partijas, ne ministrijas, pietiek ar kolektīvo anarhiju. Taču tad nometnē ierodas nākamā grupa jauniešu, un viss sākas no jauna: dalīšana savējos un svešos, partiju veidošana, amatu dalīšana...
