To, ko Alvis Hermanis teātrī dara pēdējās trīs sezonas, Elmo Nīganens konsekventi darījis visu savu teātra mūžu nu jau divdesmit gadus. Proti, viņš atjauno psiholoģiskā teātra izteiksmes līdzekļus.
Nacionālajā teātrī jauno izrādi Zeme un mīlestība iestudējis viens no pašlaik pieprasītākajiem kaimiņzemes režisoriem Elmo Nīganens
90.gadu vidū izrādes apspriešanā vārdā nenosaukta latviešu teātra kritiķe par Elmo Nīganenu Platonova lomā Antona Čehova lugā esot teikusi aptuveni tā - var teātrī strādāt kaut par apkopēju, ja tikai zini, ka katru dienu piecas minūtes izdosies paskatīties uz ko Tādu. Laiks ir pagājis, brīnišķīgs igauņu aktieris ir pārtapis slavenā igauņu režisorā, tomēr ir lietas, kas nav mainījušās. Cilvēki, ar ko Nīganens teātrī sastopas, joprojām nonāk viņa valdzinājuma varā. Šoruden tas noticis Latvijas Nacionālajā teātrī, kur 25.oktobrī notiks režisora iestudētā igauņu rakstnieka Antona Hansena Tamsāres Zemes un mīlestības dramatizējuma pirmizrāde. Pie programmiskās igauņu rakstnieka pentaloģijas ceturtās daļas Elmo Nīganens atgriežas otro reizi, kaut režisora ceļš līdz savas zemes klasikai bijis līkumains. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mākslinieks, kuram ir laikmetīgās Igaunijas vistalantīgākā režisora slava, pie mums ir maz zināms.
