Foto — Ruth Walz.
Pirmdien, 20.augustā, Zalcburgas festivālā notika operas Zaldāti pirmizrāde Alvja Hermaņa režijā. Latvijas režisors triumfēja
Vēl ir pavisam viegli atsaukt atmiņā tās tirpas, kas pirmdienas vakarā noskrēja pār ādu, Alvim Hermanim kā pēdējam iznākot uz paklanīšanos un vedot pie rokas kostīmu, gaismu māksliniekus, citus savus palīgus. Publika lielajā Izjādes skolas (tā laikam varētu tulkot Felsenreitschule) zālē aplaudē kā traka, rībina kājas un sauc bravo, bet uz skatuves pašā vidū stāv Hermanis, un ir tā-ā-āds sajūtu mikslis - lepnums, aizkustinājums, apbrīna. Par ko? Par vērienu un bezbailību.
Turpat pie izejas krietni kuplais latviešu pulciņš sāk strīdēties, kā īsti tulkot komponista Bernda Aloiza Cimmermana (1918-1970) operas Die Soldaten nosaukumu - jo darbības personas lielākoties ir virsnieki, nevis zaldāti, proti, sīkākās militārās mašīnas skrūves. Tomēr vārdā «zaldāti» skan tieši tas, ko redzēju Al-vja Hermaņa iestudējumā - auksts bezpersonisks metāls, šņirkstoņa, ar kādu tas iegriežas dzīvā miesā.
