Ko atklāj nacistiskās Vācijas propagandas ministra Gebelsa sekretāres atmiņas
Grāmatas priekšvārdā tās sakārtotājs Tore D. Hansens raksta: «Brunhilde Pomsela savā darba dzīvē atradās ļoti tuvu vienam no lielākajiem noziedzniekiem pasaules vēsturē. Tik tuvu kā viņas laikā tikai retais. Viņa strādāja par stenogrāfisti un sekretāri Propagandas ministrijā Jozefa Gebelsa vadībā.»
Tas ir intriģējošs sākums, jo, lai gan par nacistiskās Vācijas nodarījumiem un iekšējām norisēm sarakstīts milzumdaudz pētniecisku grāmatu, šķiet, tieši aculiecinieku un līdzdalībnieku atmiņas varētu līdzēt izprast, kā gan kas tāds pasauli pirms nepilniem 90 gadiem varējis piemeklēt. Pomselas atmiņas ir intriģējošas arī laika ziņā, jo, kā lasāms grāmatas komentāros, viņa nomirusi «naktī uz Starptautisko holokausta piemiņas dienu 2017. gada 27. janvārī Minhenē 106 gadu vecumā». Grāmatas pamatā ir intervijas, ko Pomsela sniegusi 2013. gadā, viņai veltītas dokumentālās filmas Vācu dzīve uzņemšanas laikā, — Hansens pilnos un arī filmā neiekļautos interviju tekstus ir atšifrējis, sakārtojis hronoloģiskā secībā un komentējis. Saprotamu iemeslu dēļ dzīvu Otrā pasaules kara liecinieku un notikumu līdzdalībnieku kļūst arvien mazāk, un tāpēc ikviens, arī tik vēlu nācis atmiņu stāsts, ir uzmanības vērts.
