Grāmatas Trīs no Pārdaugavas un Pienvedēja piedzīvojumi. Trīs no Sabiles atbild uz jautājumu, kāpēc šīs grupas ir tik nozīmīgas
Monika, tu esi man kā pipari un sāls — tā manā bērnības magnetofonā no sirds aizrautīgi skandēja svešzemju kungi. Apvienības Trīs no Pārdaugavas (dib. 1967) nosaukumu nezināju ne es, ne cilvēks, kas maniem vecākiem bija sagādājis šos ārzemju ierakstus. Piparu un sāls kategoriju pārstāvēja daža laba dziesmiņa, kuru klausoties man likās, ka esmu pašķirstījusi kādas pieaugušajiem domātas grāmatas lappuses. Citām skanot, acu priekšā pavērās teiksmaina pasaule, kad «krustneši panceros brauca», vai smalkā aizokeāna dzīve, kurā vieta ir dzeltenam «folksvāģītim».
Bija septiņdesmitie, latviešu estrādes ziedu laiki ar Raimonda Paula dziesmām gan par resno Minnu, gan latviešu jūrniekiem, kam pavadījumu atskaņoja rokgrupa. Trīs no Pārdaugavas iztika ar pāris ģitārām un skaistiem balsu salikumiem, kas mūzikas skolas audzēknei likās ļoti gaumīgs un mājīgs aranžējums pretēji allaž skaļajam radio estrādes orķestrim.
