Viena no filmas izcilībām ir Vakīna Fīniksa monumentālais aktierdarbs. Publicitātes foto.
No komiksa līdz pirmšķirīgai drāmai — filma Džokers
Just līdzi varonim un ienīst antagonistu — tik vienkāršu skatītāja iesaisti paredz kinodarbi, kas veidoti pēc tradicionālajiem dramaturģijas principiem. Taču režisors Tods Filipss savā jaunākajā filmā Džokers (Joker) šo vienkāršojumu uzšķērž, atgādinot, ka pasaules lietu kārtībā pastāv lērums citu toņkārtu. Pētot 40. gadu amerikāņu Detective komiksos attēlotā ļaundara Džokera tēlu, Filipss ir radījis drūmu neprāta un sabiedrības noslāņošanās portretu.
Viņa filmā Džokers ir nesaprasts savrupnieks, klauns un wannabe komiķis Artūrs Fleks jeb Laimīgais, kā viņu mēdz dēvēt slimā māte. Fleku jeb, konkrētāk, viņa pakāpenisko pārtapšanu Džokerā sava mūža līdz šim labākajā lomā nospēlē aktieris Vakīns Fīnikss. Lai arī Fleks sirgst ar smagu garīgo kaiti un realitāti uztver citādi nekā pārējie, viņš — vismaz filmas sākumā — cenšas iekļauties sabiedrībā.
