Lai gan filma nosaukta par godu Zorjanai, šis pat vairāk ir stāsts par viņas māti Nadeždu Horobraju. Sieviete ir tik ļoti pieķērusies savai dzimtas māju idejai, ka stingri apņēmusies tai pakārtot arī bērnu un mazbērnu dzīvi. Publicitātes foto.
Kādas ģimenes ligzdas stāsts dokumentālajā filmā Zorjana Horobraja
Nemaz tik bieži filmu skolas diplomdarbi nesāk patstāvīgu dzīvi kinorepertuārā, bet tieši tā ir noticis ar Elitas Kļaviņas filmu. Tam ir vairāki iemesli — nevaram noliegt, ka režisores jeb pirmām kārtām Jaunā Rīgas teātra aktrises vārds kalpo kā teicams publicitātes rīks. Elita Kļaviņa ir arī pazīstama kinoaktrise, turklāt piedalījusies ļoti atšķirīgu režisoru — Aigara Graubas, Viestura Kairiša un pavisam nesen arī Zigfrīda — filmās. Par lomu kinodarbā Rīga. Dublis 1 Kļaviņa pērn saņēma Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps.
Zorjana Horobraja nostādījusi aktrisi kameras otrā pusē — viņa ir gan filmas režisore, gan operatore. Dokumentālā pilnmetrāžas filma ir drosmīga diplomdarba izvēle — iet savu ceļu, būt pārliecinātai par stāstu un tā vēstījumu, kā arī sekot varoņu dzīves norisēm divu gadu garumā. Centrā ir Zorjana un Edgars, kuriem ir tikai 17 gadu, kad pasaulē nāk viņu pirmdzimtais, un filmas laikā esam liecinieki arī otrā bērniņa dzimšanai. Jaunās ģimenes ikdiena ir drīzāk pagaidu variants — šaurās rocības dēļ Zorjana ar bērniem dzīvo pie mātes mazā lauku mājiņā, savukārt Edgars strādā pilsētā, sievu un bērnus apciemojot brīvdienās. Pārmaiņas ierastajā dzīves kārtībā ir neizbēgamas.
