Meitu lomās Vikija Krīpsa (pa kreisi) un Keita Blanšeta. Fonā — viņu māte (Šarlote Remplinga). Publicitātes foto
Autorkino meistara Džima Džārmuša etīdes par vientulību
Nav nekā vienkāršāka un reizē arī sarežģītāka par ģimeni un tās attiecībām. Šādas atziņas savā jaunākajā filmā Tēvs māte māsa brālis (Father Mother Sister Brother) piedāvā amerikāņu autorkino meistars Džims Džārmušs. Aizvadītajā Venēcijas kinofestivālā galveno balvu — Zelta lauvu — saņēmušo filmu veido trīs etīdes, kas ielūkojas tuvinieku attiecībās un izceļ to, ka asinsradniecība nav garants ciešām emocionālām saitēm. Kā stāsta pats Džārmušs, filmas struktūra ir tuva skaņdarbam — katra daļa ir svarīga vienumam, secība nav maināma, un etīdes nevar pastāvēt atsevišķi, viena bez otras, jo vēstījums balstās tieši akumulācijā.
Līdzīga vēstījuma struktūra bija arī režisora filmā Kafija un cigaretes (Coffee and Cigarettes, 2003), kurā (pie)redzējām dažādas sarunas pie kafijas tases un cigarešu dūmu mutuļos. Arī šajā filmā pavisam noteikti var saredzēt līdzības ar režisora rotaļīgo skatu uz dažādām attiecībām. Lielās un mazās drāmas savulaik kā uz mazām «skatuvēm» tika izspēlētas pie kafetēriju galdiņiem, tās izcēla raksturu atšķirības, personīgās saiknes vai — tieši otrādi — to trūkumu. Arī jaunajā filmā redzam cilvēkus, kuriem it kā jābūt tuviem, bet tā nebūt nav. Mulsi klusuma brīži, neizteiktas bažas, krasi atšķirīgi uzskati strāvo katrā no trim filmas Tēvs māte māsa brālis daļām.
