Valentīna jaunībā — Inga Kalna (no kreisās) un Valentīna mūsdienās — Ieva Kepe.
Opera Valentīna - pretrunīgs, bet būtisks notikums Latvijas kultūrā
Atlantīda! - dzied koris un Valentīna, ebreju meitene, tikko no zemzemes izkāpusi. Vai izlauzusies cauri ūdens milzumam, kas nogremdējis viņas bijušo un skaisto pasauli. Ar emocionālu un garīgu spēku izskan Artura Maskata opera Valentīna.
Vai bija vērts atļaut Arturam īstenot viņa trako ideju, pēc pirmizrādes taujāja Valentīna Freimane, un varēju ar pārliecību atbildēt: bija vērts. Gara un jūtu spēks, kas skan mūzikā, ir šīs operas krietnais pamats, un tā dēļ bija vērts darīt patiesībā nepaveicamo - tulkot citu mākslu valodās grāmatu, kurai katrs, kurš to lasījis, jau ir devis savu tulkojumu un redzējumu. Turklāt zina, ko grib saskatīt un saklausīt, nākdams uz operu! Droši vien Arturs Maskats, tāpat kā libreta autore Liāna Langa un režisors Viesturs Kairišs, rēķinājās ar to, ka ikviena viņu izvēle un risinājums tiks apšaubīti. Un apšaubīt, manuprāt, var daudz ko, jo iespaidi pēc pirmizrādes ir pretrunīgi.
