Pirms 150 gadiem tumšajos mēnešos eļļas lampas latviešu mājokļos bija vienīgais gaismas avots. Publicitātes foto.
Māra Martinsona vēsturiskais eposs Zeme, kas dzied — skaists vaigā, gauss garā
Uzņemt filmu par latviešu kultūras identitātes gravitācijas centru — Dziesmusvētkiem — ir ambiciozs un drosmīgs solis, jo skaidrs, ka katrs filmu vērtēs pēc savas mērauklas jeb pieredzes ar šiem svētkiem vai izpratni par tiem. Interesanti, ka filmas veidotāji — režisors un scenārists Māris Martinsons, scenārija līdzautors Dainis Īvāns un producente Linda Krūkle — ir veikuši lielu, vairākus gadus ilgušu izpēti, kas rezultēsies ne tikai filmā, bet arī vēsturiskā romānā Zeme, kas dzied 1873 (tas nonāks grāmatnīcās valsts svētku nedēļā, 15. novembrī).
