Ilustrācija — Pjotrs Kirjuša.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4
Tuvojas pusnakts — vēl ir atlikušas piecpadsmit minūtes, līdz Briseles Karaliskajā dārzā dārdinās lielo salūtu, bet pa kādam krāsainam uzliesmojumam dažviet parādās jau labu laiku. Mājīgajā un siltu sarunu pieskandinātajā istabā to nevar manīt, bet tualetē, kur atvērts logs, būkšķi ir labi dzirdami. Šajā pilsētā mitinās daudzu zemju komūnas, katra Jauno gadu sagaida pēc savas valsts pulksteņiem, tradīcijām un saprašanas, tāpēc nav brīnums, ka blīkšķināšana sākas jau pēc Austrālijas laika.
Milēniuma naktī es gandrīz atrāvos raķeti sejā — biju atvāzusi piektā stāva logu, izkārusies pār ārējo palodzi un sajūsmā blenzu uz krāsainajām bakhanālijām virs Rīgas jumtiem, līdz pamanīju, ka šauj ļoti tuvu. Nolēmu logu aiztaisīt, bet mirklī, kad biju to pievērusi gandrīz līdz galam, stiklā ietriecās liesmojoša raķete, tieši vietā, kur bija mans deguns.
