
Mārtiņš Pommers studējis filozofiju un literatūrzinātni Latvijas Universitātē. Literārās publikācijas kopš 2016. gada. Strādā pie pirmā stāstu krājuma. Domuzīmē publicētais stāsts tapis festivāla Prozas lasījumi (2023) konkursam Profesija — rakstnieks.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Viņas visas trīs sēž gaišā, siltā kafejnīcā, atgāzušās krēslos, dzer kafiju un ēd kūciņas. Maijai niez labās rokas stumbenis, bet viņa tam nepievērš uzmanību, skatās laukā pa logu. Viņa atnākusi satikt savu māti un māsu.
— Kā tu to izdarīji? Kā tu to dabūji nost? — māsa paliecas uz priekšu un jautā, uzmācīgi skatās uz Maijas tukšo piedurkni.
— Ar gaļas cirvīti, — Maija uzvaroši paceļ, tad atkal paslēpj stumbeni zem galda.
Ar nazi vien nebija līdzēts. Arī ar dārza šķērēm ne. Roka pretojās līdz pēdējam. Viņa cīnījās krietnu stundu. Bet viss viņām nav jāzina.
— Cik barbariski, — māsa saviebj seju.
— Cik nepraktiski, — māte piebilst.
— Vai tas bija nepieciešams? Vai citādi nevarēja?