Kā aizvadītajās trīs desmitgadēs veidojusies sabiedrības un varas mijiedarbība? Kādi faktori to ietekmējuši, un kādā situācijā esam pašlaik?
Žurnāla Domuzīme redakcijas vadītā tiešsaistes sarunā piedalās:
Jānis Ikstens, politologs, Latvijas Universitātes profesors;
Maija Kūle, filozofe, Latvijas Universitātes profesore;
Ilmārs Mežs, Dr. hist., demogrāfs;
Liene Ozoliņa, socioloģe, asociētā profesore un Latvijas Kultūras akadēmijas vadošā pētniece, PhD;
Andris Šuvajevs, ekonomikas antropologs, RSU pētnieks, MSc sociālajā antropoloģijā.
90. gadu sākumā pēc valsts neatkarības atgūšanas mainījās ekonomiskā sistēma un Latvijas tautsaimniecības struktūra, sākās privatizācija un īpašumu denacionalizācija, ko sabiedrība arī mūsdienās uzskata par netaisnīgi īstenotu procesu. Vai tolaik tika likti pamati varas un sabiedrības atsvešinātībai, ko visbiežāk saista ar sociālo noslāņošanos?
Liene Ozoliņa. Pirmkārt, svarīgs ir globālais konteksts, jo brīdis, kad Latvija atguva neatkarību, bija Vašingtonas konsensa zelta laikmets. Ar šo ekonomisko politiku saprot makroekonomisko stabilizāciju, ekonomikas atvērtību tirdzniecībai, investīcijām un tirgus principu paplašināšanos. Šādu reformu paketi attiecināja arī uz Austrumeiropu.
