jūsu priekšā stāv sērijmīlētāja

  • Heidi Īvari, Domuzīme
  • 27.02.2025.
  • Domuzīme
Heidi Īvari (Heidi Iivari, 1974) ir somu dzejniece un igauņu literatūras tulkotāja, dzīvo 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Tartu. Piedalījusies vairākos skatuves dzejas festivālos Igaunijā, Somijā un Spānijā. 2020. gadā viņa ieguva 3. vietu Igaunijas skatuves dzejas konkursa finālā un UNESCO literatūras pilsētu SLAM-O-VISION pārstāvēja Tartu. Īvari dzeja ir tulkota angļu, spāņu, franču un veru valodā, bet viņa pati dzejoļus raksta gan somiski, gan igauniski. Izdoti divi bilingvāli dzejas krājumi somu un igauņu valodā.

Heidi Īvari (Heidi Iivari, 1974) ir somu dzejniece un igauņu literatūras tulkotāja, dzīvo 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Tartu. Piedalījusies vairākos skatuves dzejas festivālos Igaunijā, Somijā un Spānijā. 2020. gadā viņa ieguva 3. vietu Igaunijas skatuves dzejas konkursa finālā un UNESCO literatūras pilsētu SLAM-O-VISION pārstāvēja Tartu. Īvari dzeja ir tulkota angļu, spāņu, franču un veru valodā, bet viņa pati dzejoļus raksta gan somiski, gan igauniski. Izdoti divi bilingvāli dzejas krājumi somu un igauņu valodā.

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 1

NO GRĀMATAS MŪSU DZIMTAS VĪRIEŠI (2024)

Mūsu dzimtas vīrieši
necik ilgi nedzīvo
ja viņi jau kā zīdaiņi
nenosmok dīvāna spraugā
ja būdami bērni neiekrīt akā
vai jaunībā nepalec zem autobusa
tad daži iet un pakaras
bet par to nedrīkst runāt

kad mūsu dzimtas vīrieši
paliek dzīvi
viņi nemāk būt pieauguši
viņi ir neparedzami
pilnā skraida apkārt pa ciemu
izšķērdē laimi piedraud sievām
daži raud no sarūgtinājuma
bet par to nedrīkst runāt

kad mūsu dzimtas vīrieši
vairs nav dzīvi
sievas mazliet pasēro
un atvieglojumā nopūšas
sāk izskaistināt atmiņas
dažas pasakās debesīm
ka vairs nav raižu
un tad gan par visu drīkst runāt.

Paps

Vai kaut kur bija kāds
kuru tu mīlēji
pirms kara
jo kurš gan būtu uzdrošinājies
paģērēt tavu mīlestību
pēc kara
ne jau
tev līdzīgie vīri
vai sievas kuras baidījās
no tev līdzīgajiem vīriem

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička

Atgriežas vakarlēpju pāris

Kirils Ēcis. te nu ir tā vasariņa. Neputns, 2025.