Jaunais psihologs, kurš palīdzēja uzkāpt pa trepēm

Torīt es drusku kavēju, un, kad biju izsteidzies cauri skolas vestibilam, pa ceļam no dežurantes paķēris savu 201. atslēdziņu, Timofejs mani jau gaidīja pie lielajām kāpnēm. Zvans bija noskanējis, visi bērni sagājuši pa klasēm, tikai viņš tur stāvēja, viens pats un apjucis, tramīgi skatīdamies apkārt, svīda un elsoja — slikti pārdzīvodams negaidītās atkāpes no ierastā ritma, kā jau tas raksturīgs bērniem ar autisko spektru jeb ģebilačkām, kā mēs viņus visus šeit, rajona speciālajā skolā, mīlīgi saucām.

«Dobroe utro, Timofej,» es viņam teicu, «atvaino, sanāca nokavēt.» Viņš tikai pamāja ar galvu un pastiepa man roku, no uztraukuma mitru un sasvīdušu, tāpat kā viņa piere un tuklie vaigi, un pie pieres pielipušie gaišie mati, kas bija apgriezti lauku muzikanta manierē ar čolku priekšā, augšā īsi, un aizmugurē atstāta astīte, un biezs flaneļa krekls garām rokām, jo zēnam nepatika pieskārieni ādai, bet kreklam pāri vēl nez ar kādu nolūku pārvilkta vilnas veste, lai arī skolā vienmēr bija pārkurināts, un par komunālajiem maksāja Rīgas dome — mēs bijām speciālā skola, kam pienācās speciālas atlaides.

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Dzeja
  • 26.06.2026.

«Es tas esmu!»

Anatols Imermanis 20. gadsimta 60. gados. Foto — Filips Izraelsons, Jūrmalas muzeja krājums