Jānis Poruks ar studentu korporācijas lenti ap 1901./1902. gadu. Fotogrāfs nezināms. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.
Viesturs Vecgrāvis ir latviešu literatūrzinātnieks, grāmatizdevējs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes emeritētais profesors. Jaunākais veikums — monogrāfija Mani sveicina zvaigznes… (2018).
Rakstnieka Jāņa Poruka 150. jubilejas gadā ir iespēja palūkoties uz viņa darbiem bez tās jūsmas, kāda nereti pastāvēja 20. un 30. gados, un arī bez ideoloģizēšanas, kas dominēja padomju okupācijas laikā. Mana interese par Poruku sākās ar viņa Rakstiem trīs sējumos, ko izdeva Poruka simtgades laikā. Tos lasot, apjautu, ka padomju ideologu rakstītais par Poruku ir pārāk vienkāršots, jo man Poruks šķita plašāks un daudzslāņaināks. Viļņa Eihvalda lekcijas Latvijas Universitātē pastiprināja interesi par Poruka daudzpusību. Poruka 110 gadu jubilejā ar Eihvalda ieteikumu daļu mana diplomdarba publicēja laikraksts Literatūra un Māksla. Sākot darbu Literatūras institūtā, Poruka pētniecība kļuva par manu pienākumu. Taču darbu par Poruku es neuzrakstīju ne padomju gados, ne arī 90. gadu Latvijā, un par to liktenim esmu pateicīgs. Tas bija likumsakarīgi. Lai par Poruku rakstītu, jāierauga Poruks viņa laika Eiropas kultūras un ideju novitāšu kontekstā — tad viņa darbi un centieni atklājas kā piederīgi lielajam lūzumam, kas norisa Eiropas jauno vērtību meklējumu sfērā pirms aptuveni 120 gadiem. «Mūsu laikabiedrs Jānis Poruks» — tāds ir patlaban vēl topošās monogrāfijas vēstījums. Grāmata iznāks sērijā Es esmu…, papildinot Ingas Žoludes romānu par Jāni Poruku.
