Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
* * *
rej suns it kā mēs būtu laukos
durvis sitas no iekšpuses aizvērtup
aizvērtup aizvērtup noskan
mēlīte iekrīt
savā vietā
nosalst pa nakti
dubultā rūtī iesprūst skaļš stars
planētas sastājas durklī
durklis sasit pret stenderi asti
klusē suns it kā mēs būtu laukos
kur ij zvēru bijība pārņem
zem dzelžos kaltajām
* * *
gan jau neraudāsi nav vairs nekā tāda
nekādas pazudušas sieviņas ar vijolīšu bunti
nekāda nojukuša pulksteņa kas iet sildīties
kafejnīcā pie rītausmas vārtiem
jau siena vienās plaisās no viņa
pleciem drebošiem
nav nekāda laika
kurā varētu paspēt
kurā nokavēt
neraudāsi ledus ir padevies labi
izkūstot skries pa tavu ielu
kā prieks
pasaki kurā plēvē stāv tas lakatiņš
labi?
pasaki kur mīt izglābtā smarža,
kur turpmāk paliks iegrimusi
mana seja?
