dzejoļi ārpus krājuma

  • Andra Manfelde, Domuzīme
  • 24.04.2024
  • Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2

īstenības izteiksme
es esmu, tu esi, viņš, viņa ir
dzejnieks nr. 1 ir alkoholiķis, dzejnieks nr. 2 ir bijušais alkoholiķis, pag, bijušo alkoholiķu nav, tāpēc alkoholiķis ir dzejnieks nr. 3, arī rakstnieks, arī...
kaimiņš ar sarkano seju ir alkoholiķis, otrs, krievs, arī, un viņa sieva, zivju mizotāja, kuru līdz ar pirmajiem gaiļiem vīrs stumj mājās, streipuļojot palīdz izkāpt no mašīnas, balodīši līgojas un rājas vienā ritmā, vēl zeme tiem klausa, silta gaisma iedegas logos, saule aust blāva un kāpina dienu augstāk, aukstu
arī pārdevēja mazajā veikalā ir alkoholiķe, citkārt viņa ieslēdzas, noliek rokas uz letes, galvu uz rokām, guļ, kamēr trauksme, slāpes vai klauvējieni stiklā uzmodina
brālis ir alkoholiķis
tēvs, pirmā mīlestība, otrā... pati zīmē rāmi, pati! mirušie taču neskaitās, vismaz Dievam
jo mūsu mati saskaitīti, putnu guzas pilnas, tomēr tie dzied, kamēr klusumā cilvēks stiepj rūpes un pudeles mājās
dzejnieks nr. 4, nr. 5, nr. 6... un dzejniece, vislielākā no visām XXI gs., istabas sienas ir rāmis, gultas kaste, es dzirdu, cik smagi viņa krīt uz otru pusi, dažas dienas vēlāk viņa vai vējš turpina ceļu uz jūru, tad atpakaļ uz sauszemi caur smiltīm, es dzirdu čukstus, štrausi ir nāves vēdekļi, smagi, tizli, duras pirkstos, smaržo pēc ķērpjiem un svētku kokiem ar salauzītām rokām svecītēm, sačokurojas mute kā plastmasa, uguni skūpstot
komisija sēž pie maza, apaļa galda, baro viens otru ar karotēm, mēs zem, senilie suņi, kas pārtiek no drupačām
kur ir tie garie galdi, kur?
un, ja tie ir, vai mārtiņš sēž pie vai zem
alkoholiķe, atbalstījusies pret veikala sienu, neko nelūdz
lūdz laukums, kas agrāk bija seja, blīvais, porainais veidojums, kas tik tikko turas pie galvas-kausa, piepampušie pirksti, ducīgie kāju stabi dreb, viņa izbrīnījusies par melno naudu un maizi no mana galda, es jūs... es tevi negribēju aizvainot, varbūt vajadzēja izlikties, ka esi tukša, ka tu esi vieta, jo tu jau nelūdz, bet es dodu, nelūdz un dodu, v i e n a  a l g a, viņa bez vārdiem atbild, e s  v a i r s  n e a t c e r o s,  k a  b i j u  s i e v i e t e
naudu viņa paņem
arī viņas roku es atceros
pietūkušu, melniem ienadžiem, sakaltušām asinīm
vēl mazliet, un viņa atvērs durvis
jau spēkā labākais nedēļas piedāvājums — 40% atlaide vīniem, ja ņem divus
kaut vislētākos, kaut stiprinātos, vēl tikai mazliet pietrūkst
lai atvērtu durvis

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.