Ilustrācija — Laura Liepiņa.
Larss Gustavsons (Lars Gustafsson, 1936—2016) — starptautisku atzinību guvis zviedru dzejnieks, novelists un pētnieks. Saņēmis vairākas nozīmīgas literārās balvas, arī Tomasa Manna prēmiju 2015. gadā. Par sevi Gustavsons izteicies: «Es esmu filozofs, kam literatūra ir kļuvusi par vienu no instrumentiem.»
Viņš bija no kādas nelielas saimniecības augšā pie meža. No turienes nāca savādības.
Pļavās sašķiebušies šķūņi, jumtu kores reizēm ielūzušas tieši vidū, mazas kūtis no izdedžu ķieģeļiem, vairs neizmantojamas, kopš piena mašīnas kļuvušas par lielu mazajiem ceļiem.
Un ceļš, kas iestiepjas mežā kā zaļa velve. Bērnībā viņš spēlējās starp kūti un māju, viņam bija aizliegts iet mežā aiz kūts.
Mežs bija purvains, sēņu pārpilns, dažādām sugām bagāta vieta, kādas reizēm veidojas tur, kur ilgi kavējas ēnas un sajaucas dažādi ieži.
