
Laima Mūrniece dzīvo Inčukalnā, raksta dzeju un jau vairāk nekā 10 gadus dzied fonda Nāc līdzās! korī. Kaut arī Laima ir vājredzīga, viņai ļoti patīk fotografēt. 2024. gadā fonds izdeva viņas dzejas krājumu Domām nav māju.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
***
Gaisma kļūst gurda
Un satek
Dālijās ābolos
Liesmainos saulrietos
Zemāk slīd mākoņi
Domas ceļas augstāk
Pa vidu gājputnu
Steidzīgās ēnas
Miglas sirmie mati
Aizvien garāki aug
Un taustās visapkārt līdz
Ieķeras zirnekļu tīklos
Salnas vēl klusē
Pirmā dzeltenā lapa
Nokrīt pie kājām
Uz tās rakstīts «būs vēl»
***
Kaila sieviete šūpolēs
Jasmīna zariņš matos
Migla uz pleciem
Svētdienas rītā
Viņa visskaistākā
Viņš glezno
Nekad nepabeigdams
Pirms grēksūdzes
Viņas miesa
Vissaldākā
***
Es par tevi nelūgšos
Kad dienas kļūs maigas un straujas
Es neskūpstīšu to sapņaino rozi
Kuru skārušas tavas rokas
Es nedziedāšu tev šūpuļdziesmu
Kad pusnakts vilki kaukdami pāri tev skries
Es negleznošu tavu miesu
Ne zeltā ne elpas vai
Iekāres krāsā
Es neklusēšu un
Mani vārdi pret tavējiem ziedēs
Kā ledaini zobeni garāmslīdošos spoguļos
Es aiziešu projām kā upe
Neskatīšos atpakaļ nesaukšu tevi vārdā
Pavasaros mazliet pieskaršos
Taviem nogurušajiem krastiem
Bet tas būs jau citā
Ne mūsu saplosītajā laikā