Celtnieki: Rīgas pilij pagaidu jumts būs pēc dažām nedēļām

Virsrakstu vajadzētu likt bez kļūdām!

“Viņa (Mārīte Straujuma) arī norādīja, ka izdegušās telpas pārsegtas ar pietiekami izturīgu materiālu, lai spētu noturēt vēja brāzmas un lietus ūdeni.”

Cik fantastiski šī frāze korelējas ar rindkopu zemāk lasāmo: “Pagājušās nedēļas nogalē vētras laikā norauts pagaidu jumta segums, tādējādi atsedzot Valsts prezidenta kancelejas (VPK) telpas, kurās lietus ūdeņi saliedējuši vismazāk pasargātās pils zāles. Netīrais ūdens caur grīdu nokļuvis stāvu zemāk esošajā Vēstures muzejā…”

Celtnieki: Rīgas pilij pagaidu jums būs pēc dažām nedēļām
__________________________________________________________
Anna Egliena
Yesterday
Valsts Nekustamie īpašumi lauž šķēpus ar būvniekiem, kas apmaksās ugunsgrēka seku novēršanu, bet sekas vairojas. Atsvešināti skatoties – it kā katram kaut kāds taisnības grauds, bet pārskatot spēles laukumu kopumā – absolūtā kaitniecība pilij. Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvēs sūri grūti, bez nevienas brīvdienas vai svētku dienas, izdevās novērst pelējumu, normalizēt mikroklimatu, apžāvēt salijušās telpas: ar mitruma nosūcējiem, baktericīdām lampām, dezinficējošīem šķīdumiem, attīrītām sienām – neviens neprasīja, kāpēc man tas jādara, gluži pretēji: ko vēl varu izdarīt? Un, kamēr lauž šķēpus, pagaidu jumts ir saplosīts un sitas kā karogs vējā (arī pils karogs pland ar dobju, nerimstošu skaņu), lietus ūdeņi tek – vispirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 4. un 3.stāvā, un pirmdienā arī mūsu krātuvēs vienā telpā jau sāka atkal tecēt. Ir nesaprotami šie strīdi, kad nav sarunas par būtiskāko: kā saglābt / saglabāt mantojumu, un ne tikai krājumus, arī pili kā ēku. Prezidenta kancelejas daļā ūdens krājas uz grīdas un notek arī lejup, Vēstures muzejā plūda ūdens kā pēc ugunsgrēka dzēšanas – tātad novēršamo seku daudzums vairojas. Ir pirmdiena, 23.07., pulkstens rāda 23.49. Es neizturēju un atbraucu skatīties, kas te notiek. Nu kā lai mierīgi guļu, ja zinu – te tuvu tuvumā ir krātuves ar gadsimtu mantojumu, tepat – kaut arī metāla skapjos un pārsegts – jauniegūtais, vēl paša dzejnieka nodotais Imanta Ziedoņa arhīvs, te Rozentāla un Eizenšteina kolekcijas, te Dace Akmentiņa un Smiļģis, te… jā, Latvijas kultūrvēstures koncentrāts, visi dižgari jau savu paveikuši, tagad paši sargājami. Pagaidām jaunu noplūdumu nav, bet lietus un vēji sitas logā, arī plandošais jumta pārsegums kā dobja orķestra skaņa. Vakarā promejot ar Jolantu vēl papildus sasedzām ar plēvēm, bet – nevar jau zināt, pa kuru šķirbu kas sāks sūkties. Un sajūta tāda, it kā mēs būtu paralēlā pasaulē: citi nevar izšķirties,kuram jāmaksā, rosība pilī diezgan liela – pirmajā un otrajā stāvā liekas, ka kaļ kā dzeņi, bet – sekas nevis mazinās, bet pieaug. Ir pagājis mēnesis un 2 dienas. Visi zina, bet nav neviena, kurš pasaka galavārdu. Kam vēl jānotiek, lai tā nenotiktu
https://www.facebook.com/anna.egliena?hc_location=timeline

Ir pagājis vesels mēnesis – pa to laiku varēja uzlikt 10 pagaidu jumtus! Izskatās, ka ātrāk par pirmo sniegu, jumtu neviens nesāks likt! Jo ilgāk neliks, jo vairāk bojāsies pils un celtniekiem vairāk būs darba!