Celtnieki: Rīgas pilij pagaidu jumts būs pēc dažām nedēļām

Muzeja darbiniece: tas ir tāds kā apburtais loks, kur viens sūta pie otra

Pagaidu jumts Rīga pilij tiks uzlikts ne ātrāk kā tuvākās pusotras vai divu nedēļu laikā, tikmēr būvnieki dara, ko var, lai ar īpašiem materiāliem pasargātu izdegušās telpas no lietus, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina pilnsabiedrības “SBRE” pārstāve Mārīte Straume. Iepriekšējo dienu vētras dēļ strādnieki nav varējuši tikt uz jumta, līdz ar to darbi iekavējušies.

“Darām, ko varam. Virs Baltās zāles jumts tika uzlikts jau pirmajās dienās pēc ugunsnelaimes. Savukārt ar Svinību zāles jumtu nav tik vienkārši, jo ir ļoti liela nosedzamā platība. Bija plānots, ka pagaidu jumta uzlikšanu pabeigsim līdz jūlija beigām, tomēr tagad skaidrs, ka tam būs nepieciešama vēl pusotra, divas nedēļas, jo strādnieki vētras dēļ vairākas dienas nedrīkstēja strādāt,” sacīja Straume.

Viņa arī norādīja, ka izdegušās telpas pārsegtas ar pietiekami izturīgu materiālu, lai spētu noturēt vēja brāzmas un lietus ūdeni.

Tikmēr ar aizvadītās nedēļas vētras un lietusgāžu seku likvidēšanu Nacionālā vēstures muzeja telpās nodarbojušies paši muzeja darbinieki, stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma galvenā glabātāja Anna Egliena.

Pagājušās nedēļas nogalē vētras laikā norauts pagaidu jumta segums, tādējādi atsedzot Valsts prezidenta kancelejas (VPK) telpas, kurās lietus ūdeņi saliedējuši vismazāk pasargātās pils zāles. Netīrais ūdens caur grīdu nokļuvis stāvu zemāk esošajā Vēstures muzejā, Ir.lv stāsta Egliena.

Viņa norāda, ka no ugunsnelaimē cietušajām kancelejas telpām neesot izvākti arī izdedži, „tāpēc netīrais ūdens nāca lejā uz muzeju”. Vaicāta, kāpēc augšstāva telpas nav attīrītas, viņa teic: „Es neformāli dzirdēju, ka tur nedrīkstot neko aiztikt, kamēr nav beigusies izmeklēšana.”

„Virs mums stāv lielas ūdens peļķes, ugunsgrēka būvgruži, visi izdedži ir slapji, samirkuši,” saka Egliena. „Mēs kā mazie kurmīši rokamies pa apakšu, cīnāmies, lai mums šeit nebūtu pelējuma. Izmantojam mitruma nosūcējus, lampas, dezinficējošus šķidrumus, lai varētu noturēt mitrumu un lai neieviestos mikrobi un kaitēkļi.”

Lai ūdens nenonāktu stāvu zemāk esošajā Rakstniecības un mūzikas muzejā, Vēstures muzeja telpās esot izklāta liela plēve, uz kuras ūdens tiek uzkrāts un novadīts spaiņos.

Vērtīgākie muzeja eksponāti neesot cietuši, saka Egliena. Tie atrodoties muzeja neskartajā daļā. Tomēr viņa cer, ka lietām tiks atrasta drošāka vieta, jo tuvojas rudens un līdz ar to lietaināks laiks.

Muzeju darbinieki lūguši palīdzību būvdarbu veicējiem, tomēr tie atteikuši, sakot, ka par telpām atbildot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Savukārt VNĪ aizliegumu pilī ieiet nepiederošām personām skaidro ar drošības apsvērumiem. „Tāpēc, kamēr VNĪ nav nodevuši telpas būvniekiem, tajās nedrīkst neko darīt. Tas ir tāds apburtais loks,” saka Egliena.

Trešdien kultūras ministre Žaneta Jaunzemes-Grende (VL-TB/LNNK) likusi nekavējoties rast risinājumu pagaidu jumta izbūvei ugunsgrēkā cietušajai Rīgas pilij, jo Rīgas pils ēka ir viens no senākajiem, izcilākajiem un ar augstu autentiskuma pakāpi saglabātajiem valsts kultūras pieminekļiem, kura bojājumu apjoms patlaban vēl tiek apzināts. Tas pats attiecināms uz muzeju kultūras vērtību krājumiem, kuriem neatgriezeniskus bojājumus nenodarīja uguns, bet kurus tagad apdraud lietusūdeņi un pelējums.

Ceturtdien visas iesaistītās puses uzklausīs Saeimas deputāti, lai noskaidrotu, kāpēc buksē remontdarbi pēc ugunsgrēka.