Viens no Rīgas Filharmonijas arhitektiem Jānis Sauka paver priekškaru uz Latvijas arhitektūras vides aizkulisēm un atklāj, ka tās nav tik spožas kā stiklotās fasādes un konkursu balvas
Jānis Sauka sociālos tīklus nelieto. Arī meklētājā viņa vārdabrāļa gaļas izstrādājumu zīmols ir krietni populārāks, taču, kā vēlāk teiks pats arhitekts, «arhitektūra nav desa», un ar to viss ir krietni sarežģītāk. No grūtībām viņš nebaidās, un to apliecina nozīmīgie projekti, kurus īstenojis Saukas un domubiedru Mārtiņa Ošāna un Alekseja Birjukova dibinātais birojs Mark arhitekti. Pagājušā gada izskaņā noslēdzās nozīmīgs posms vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijā — kopā ar Sudraba arhitektūru veiktajai pārbūvei Rīgas pilī. Tāpat kļuva zināms, ka Saukas biroja un Mailītis A.I.I.M. sadarbībā tapušais piedāvājums Baltic Shine atzīts par labāko Rīgas Filharmonijas metu konkursā.
Pirms piekrist sarunai, Sauka norāda uz kolēģu biroja ieguldījumu un spēcīgas komandas nozīmi projekta tapšanā. Profesionālajās attiecībās viņam ir svarīgs godīgums, un pieredzes bagātais profesionālis sevi pieticīgi netiecas izvirzīt priekšplānā. Labāk lai runā darbi. Savulaik profesiju izvēlējies, «izvelkot vidējo starp mākslām un matemātiku», viņš ir saglabājis vienlaikus radošu un pragmatisku pieeju arhitektūrai.
Jūsu arhitektu biroja portfolio atrodamas dažādu funkciju un mērogu ēkas, jaunbūves un atjaunošanas projekti. Ir biroji, kuri izvēlas kādu specializāciju. Kāpēc jūs ne?
Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai šauri specializētos. Iespējams, var strādāt tikai ar mantojumu, bet projektēt, piemēram, tikai veselības iestādes — diez vai, lai gan tās esam projektējuši vairākas. Šobrīd Bērnu slimnīcai tiek celtas divas jaunas ēkas, no kurām lielākā jaunbūve ir mūsu biroja projekts. Tajā atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs un Ambulatorais veselības centrs, šogad plānots to pabeigt.
Taču esam projektējuši arī kultūras ēkas — mūzikas skolu Dobelē, brīvdabas estrādi Talsos. Kolēģis Mārtiņš Ošāns strādā pie Kuldīgas kultūras centra pārbūves. Man pašam tieši kultūrvēsturiskā mantojuma projekti šķiet vislielākais izaicinājums. Garlaicīgas lietas jau negribas darīt, gribas, lai ir sarežģīti. Daudz strādājam ar attīstītājiem, valsts un pašvaldību projektiem. Individuālos pasūtītājus īsti nevaram atļauties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.