Labākais

noskatījos Kurlēmo zemi JRT un visu laiku domāju, cik netiasnīgi biju domājusi par Zani Radzobi kritizējot viņas vērtējumu. Jo – pārliecinājos, ka izrāde ir vienkārši zemē nomesta nauda un notriekts laiks. Milzīga vilšanās. Mani nepārliecināja nekas. Nē nu tā nevar teikt – Hamatova tiešām ir ģeniāla un Hermaņa sievai tiešām ir skaists augums – bet ja pirmais vēl derēja, tad tā Krūzes gorīšanās un šļupstēšana man jau padarīja nervozu liekot jautāt – nu cik var. Gaidīju un nesagaidīju , ka noliksies gar zemi ar tām kurpēm. Bet nē – un nospriedu, ka diemžēl par daudz laika izrādes veidotāji veltījuši treniņiem staigāt tādās kurpēs kā domāt par izrādes jēgu jeb kā saka – vēstījumu.
Man piedāvāja pirkt biļetes uz nt izrādi – nolēmu neiet. Negribu vilties. Padzīvošu kā krievi saka – ostatki prežņej roskoši – padzīvošu no bijušā greznības paliekām.

Kaut kur dzirdēju tādu teicienu – cilvēks ir pirmkārt, atmiņas – nu jā, svēti vārdi.