Labākais

Ir kritiķi izvēlas aizejošā gada interesantākās tendences un izcilākos darbus kultūrā, kurus iesakām noķert arī nākamgad, ja līdz šim vēl neesat paspējuši

• TEĀTRIS

— Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Jāzeps un viņa brāļi
Aprakstot šo Valmieras teātra izrādi, varētu lietot daudz skaļu vārdu, bet viena no visjaukākajām režisores Ineses Mičules Jāzepa un viņa brāļu iezīmēm, manuprāt, ir tā, ka izrāde pati neklaigā. Nav skaļu ambīciju, solījumu, intrigu, vienkārši — ir ārkārtīgi laba izrāde. Filigrāni darbojas aktieri, smalks režisores darbs, nozīmēm piesātināta vizuālā (scenogrāfi Krista un Reinis Dzudzilo) un skaņu (Rihards Zaļupe) partitūra. Grūti iztēloties skatītāju, kas pēc iestudējuma kaut ko pārdomām neaiznestu sev līdzi, jo ir gan sarežģīts psiholoģiskais zīmējums, atkailinātas aktieru emocijas, intelektuāla Raiņa lugas analīze, refleksija par pārlaicīgo šodienas pasaulē… Pēc šādām izrādēm rodas sajūta, ka mākslai ir jēga un tā dara pasauli labāku. 

Sieviešu pasaule
2023. gads Latvijas teātrī ir pagājis sieviešu zīmē. Viena no manām gada virsotnēm joprojām ir aktrises Dārtas Danevičas darbs monoizrādē Zēni nav meitenes Dailes teātra Mazajā zālē — satricinošs, dvēseli plosošs pārdzīvojums. Bet sievietes pasaule, diemžēl īpaši saistībā ar vardarbību, vispār ir šā gada tēma. Vai tā būtu Spēlmaņu nakts gada izrādes balvu ieguvusī Malleus Maleficarum. Jaunais līgums, mūzikas teātra izrāde Monstera Deliciosa Ģertrūdes ielas teātrī vai pat režisora Elmāra Seņkova pretrunīgi vērtētais Ričards. Nekā personīga Nacionālajā — teātri acīmredzot ir vienisprātis par to, kas ir šābrīža sabiedrības dzīves aktualitāte. Izrādes ļoti dažādas, bet visas vedina uz nopietnām pārdomām.

Terors Nacionālajā teātrī
Mazs, bet prieks. Valtera Sīļa iestudētā Ferdinanda fon Šīraha luga par prāvu, kurā izskata lietu par teroristu sagrābtu un notriektu lidmašīnu, ir interaktīva izrāde. Tās (un vienlaikus lugā attēlotās prāvas) iznākumu nosaka skatītāju balsojums. Publikai patīk paspēlēties. Taču izrāde pilnā nopietnībā liek aizdomāties par to, kas katrs esam, kādas ir mūsu vērtības un robežas. Izrādē izvēles ir morāli sarežģītas, bet galu galā pasaule, kurā dzīvojam, taču ir vēl sarežģītāka. Mani piesaista mākslas darbi, kas šo pretrunīgumu nevienkāršo un palīdz sarunu par to, kā dzīvot laikmetīgā sabiedrībā, uzturēt jēgpilnā līmenī.