zīdainis
- Pasaulē
- 15.01.2025.
Sala upuri

- Dzīve
- 18.12.2024.
- Ilze Šķietniece
Vecs un skumjš

- Radars
- 13.11.2024.
Radars Latvijā

- Dzīve
- 09.10.2024.
- Agnese Meiere
«Ja dēliņš izdzīvoja, jāvar arī man!»

- Vēsture
- 28.06.2024.
Zemnieku noziegumi Dundagas pusē


- Pasaulē
- 15.01.2025.
Sala upuri
Katastrofālo dzīves apstākļu dēļ Gazā šoziem nosaluši daudzi zīdaiņi, jo tūkstošiem iekšēji pārvietoto bēgļu ir spiesti mitināties parastās teltīs, turklāt bieži applūstošos rajonos

- Dzīve
- 18.12.2024.
- Ilze Šķietniece
Vecs un skumjš
Pirms gada bez vēsts pazuda skolotāja Anna Jansone ar četrus mēnešus veco meitu Luīzi. Jaunajai māmiņai bija pēcdzemdību depresija. Apglabājis meitiņu un sievu, vīrs joprojām meklē atbildi — kas īsti notika?

- Radars
- 13.11.2024.
Radars Latvijā
Pirmdien, 105. gadadienā kopš Latvijas armijas karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta-Avalova karaspēku, valstī plaši atzīmēja Lāčplēša dienu. Prezidents Edgars Rinkēvičs uzrunā pie Brīvības pieminekļa godināja Brīvības cīņās kritušos karavīrus. Visā Latvijā notika lāpu gājieni, bet Rīgā, Uzvaras parkā, pasākums Pār Daugavu sasaucoties ar valsts karoga uzvilkšanu.

- Dzīve
- 09.10.2024.
- Agnese Meiere
«Ja dēliņš izdzīvoja, jāvar arī man!»
Juristei Agnesei Caunei (42) krūts vēzi atklāja dzīves laimīgākajā brīdī — viņa bija gaidībās. Cīņa par veselību abiem izrādījās sīva, taču veiksmīga, tāpēc Agnese vēlas uzrunāt sievietes: «Krūts vēzis nav briesmīga, nāvējoša slimība. Tā ir ārstējama! Ja vien atklāj laikus»


- Dzīve
- 10.05.2023.
- Agnese Meiere
Viens par sevi, otrs par laulāto, vēl divi — Latvijai
25. janvārī pasaulē nāca šā gada pirmie trīnīši — divi puisīši un meitenīte. Viņu vecāki ir Dina un Jānis Dabiņi no Dreiliņiem. «Pirmais laiks bija uz izdzīvošanas robežas. Tikai tagad sākam apzināties — lai gan ir grūti, tā ir mūsu bagātība,» gaidot Mātes dienu, saka četru bērnu mamma Dina


- Dzīve
- 05.05.2021.
Varavīksnes bērniņš


- Tēma
- 04.10.2017.
Bez mammas smaržas

- Tēma
- 04.10.2017.
Sirds darbs

- Intervija
- 02.08.2017.
Viegla ātruma pārsniegšana

- 1 no 2 miljoniem
- 25.08.2021.
- Alise Zita Zeidaka
Agra Rikardi, krāj knupīšus
Valdgales dzirnavu saimniecei Agrai Rikardi ir «pupiņu» krelles — uz aukliņas savērti knupīši. To Agrai ir tik daudz, ka ap kaklu visiem vietas nepietiktu. Pirms 18 gadiem Sabilē, gaidot autobusu, viņa pamanīja kāda bērniņa pazaudēto knupīti, un kopš tā laika «pupiņi» viņu atrod paši.

- Dzīve
- 05.05.2021.
Varavīksnes bērniņš
«Vissmagāk bija apzināties, ka jebkuru sekundi varu bērnu zaudēt,» saka Egija Biriņa, kuras meita Sofija Viktorija piedzima tikai 500 gramus smaga. Latviešu mazulīte kļuva par sava veida rekordisti — jaunākais priekšlaikus dzimušais un izdzīvojušais bērniņš Skotijā

- Viedoklis
- 05.12.2019.
Par nelaimi, kuras iemesls var būt bērna kratīšana vai pasviešana gaisā
Vemšana, trīce, zilgana āda, elpošanas traucējumi vai pat tās apstāšanās, miegainība, krampji – tie ir tikai daži simptomi, kas var liecināt par kratītā bērna sindromu. Ilgtermiņā tas var izraisīt smadzeņu bojājumus, aklumu, kurlumu, intelektuālās attīstības problēmas, invaliditāti, kā arī dažādas pakāpes mugurkaula traumas, paralīzi un pat nāvi. Par šādām sekām neaizdomājas ne tie, kuri savas atvases krata savā bezspēcībā, lai „beidzot viņš pārstāj brēkt!”, ne tie, kuri zīdaini met gaisā, lai iegūtu skaistu bildi savai Instagram plūsmai.

- Tēma
- 04.10.2017.
Bez mammas smaržas
Viņš ir sešus mēnešus vecs. Mazs, mīļš. Brūnām acīm ar lieliem uzacu lokiem kā pūcei. Aleksandrs (vārds mainīts) bērnunamā Pļavnieki dzīvo kopš augusta, kad viņu atveda no Bērnu slimnīcas. Puika bija ievietots reanimācijā ar smagu galvas traumu un kratītā bērna sindromu, kas nozīmē — paņemts aiz krūšu kurvja un stipri purināts. Tā Aleksandra mūžā bija jau otrā reize reanimācijā — viņš tur nokļuva maijā, bet tad atgriezās ģimenē. Arī tagad vecākiem nav atņemtas saskarsmes tiesības, viņi puiku apciemo un cenšas laboties, lai atgūtu. Tikmēr Aleksandrs jau otro mēnesi ir bēr

- Tēma
- 04.10.2017.
Sirds darbs
Mēs tiekamies kafejnīcā Rīgā, jo Bataragu ģimeni no Jēkabpils esmu pārtvērusi atgriežamies no ceļojuma pa Horvātiju. Visi četri: Elīna, Sandris, viņu meita Hanna un audžudēls Jānis (vārds mainīts). Puikam ir gads un astoņi mēneši, audžuģimenē — kopš šā gada jūlija. No bioloģiskās ģimenes šķirts, kad bija gadu vecs un bērnunamā pavadījis četrus mēnešus. Jānis ir aktīvs un mīlīgs. Ar lielu interesi par apkārtni un cukurtrauku, jo mājās saldumi nav bieži dabūjami. Elīna stāsta, ka ceļojums viņus pamatīgi nogurdinājis, jo Jānim sākuši nākt zobi. Nav tā kā par vēlu? «Laikam jau iepriekš trūka vitamīnu, ja tikai tagad nāk zobi un aug mati. Kad mēs viņu ieraudzījām, to vispār nebija. Droši vien bija nodzīti. Nezinājām, kādā krāsā būs,» smaida Elīna. Par manu piezīmi, ka puika ir smalkas miesasbūves, Sandris atsaka: «Tagad viņš ir apvēlies! Es nekad dzīvē nebiju redzējis tik tievu bērnu!» Elīna jau pirms iepazīšanās ar Sandri zināja, ka kādreiz adoptēs bērnu. Toreiz

- Intervija
- 02.08.2017.
Viegla ātruma pārsniegšana
Reanimatologs Reinis Balmaks uzskata, ka Latvijā būtu jāizstrādā sistēma, kurā mediķis atpazīst nolaidību pret bērnu un ziņo bāriņtiesai, jo novērojis - mūsu sabiedrībā ir izteikta mikroagresija pret bērnu
