Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Vemšana, trīce, zilgana āda, elpošanas traucējumi vai pat tās apstāšanās, miegainība, krampji – tie ir tikai daži simptomi, kas var liecināt par kratītā bērna sindromu. Ilgtermiņā tas var izraisīt smadzeņu bojājumus, aklumu, kurlumu, intelektuālās attīstības problēmas, invaliditāti, kā arī dažādas pakāpes mugurkaula traumas, paralīzi un pat nāvi. Par šādām sekām neaizdomājas ne tie, kuri savas atvases krata savā bezspēcībā, lai „beidzot viņš pārstāj brēkt!”, ne tie, kuri zīdaini met gaisā, lai iegūtu skaistu bildi savai Instagram plūsmai.
Visbiežāk šādi cieš bērni vecumā līdz vienam gadam, kuru vecāks vai kāds cits pieskatītājs nav spējis psiholoģiski izturēt bērna raudāšanu, un cerējis, ka mazuli izdosies nomierināt, kratot viņu pašu vai ratus. Tomēr bērnu purināt vai mest gaisā ir bīstami, turklāt īpaši bīstami tas ir līdz aptuveni piecu gadu vecumam.
