VDK kartotēka
- 1 no 2 miljoniem
- 22.11.2023.
Romāns Skuja, simtgadīgs mācītājs
- Tēma
- 29.01.2020.
- Māra Miķelsone
Melns nav melns, balts nav balts
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
- Radars
- 18.12.2019.
Gada apskats
- 1 no 2 miljoniem
- 22.11.2023.
Romāns Skuja, simtgadīgs mācītājs
Mācītājs Romāns Skuja 13. novembrī svinēja savu 100. jubileju un dienu iepriekš atkal sacīja sprediķi Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kurai veltījis lielu daļu mūža un kuras pagrabstāvā apskatāma arī viņa gleznu izstāde. Par mācītāju viņš kļuva 70. gadu sākumā, kad šāda dzīves ceļa izvēle bija visai neparasta un sarežģīta. Ģertrūdes baznīcā sāka kalpot 1976. gadā, kad ēka bijusi ļoti sliktā stāvoklī un padomju vara to plānojusi slēgt dievlūdzējiem, lai telpas izmantotu laicīgu pasākumu rīkošanai. Taču, pateicoties mācītāja uzņēmībai, baznīcēnu ziedojumiem un uzcītībai, pašiem savām rokām to remontējot, baznīca toreiz savesta kārtībā un draudze tajā palikusi.
- Tēma
- 29.01.2020.
- Māra Miķelsone
Melns nav melns, balts nav balts
Vairāku Atmodas laikā nozīmīgu cilvēku vārdi atrodami pirms gada publiskotajā VDK aģentu kartotēkā. Kā to skaidrot, un kā vērtēt viņu devumu Atmodas procesos?
- Intervija
- 14.01.2020.
- Māra Miķelsone
Deva tev iespēju, bet par to bija jānes slogs
Kad toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs (87) 1994.gada 28.maijā laikraksta Diena speciālizdevumā publicēja savu atklāto vēstuli “maniem vēlētājiem, draugiem un 5.Saeimas deputātiem”, diezin vai viņš domāja, ka uz ilgiem gadiem paliks vienīgais, kurš atklāti izstāstījis par savu saskarsmi ar Valsts drošības komiteju (VDK). Viņa atzīšanās bija gara un pamatīga, sākot no bērnības un studiju laikiem, beidzot ar ārsta anesteziologa darbu tolaik jaunajā medicīnas nozarē un ceļu līdz politikai, darbu LPSR Augstākajā Padomē (AP), kur Andrejevs 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, bet 1992.gadā kļuva par ārlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā.
- Aktuāli
- 27.12.2019.
VIDEO: Kā viņu vārdi iekļuva VDK aģentu kartotēkā?
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus.
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
Tā bija atšķirīga tikšanās no citām šajā interviju sērijā. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, Visvaldis Mucenieks (81) likās pat priecīgi pārsteigts, ka beidzot ir sazvanīts un varēs plašākam lokam izstāstīt savu stāstu par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā atrasto kartīti ar viņa vārdu. Uz tikšanos redakcijā viņš ierodas sagatavojies - rokā mapīte ar papīriem.
- Radars
- 18.12.2019.
Gada apskats
Gada «mirušās dvēseles»
- Tēma
- 13.11.2019.
- Māra Miķelsone
Spēle ar velnu
- Tēma
- 06.11.2019.
- Māra Miķelsone
Čekas maisu CV
- Intervija
- 25.10.2019.
Mēs klausījāmies visas "balsis"
- Komentārs
- 23.10.2019.
- Aivars Ozoliņš
VDK nav pagātne
- Analīze
- 05.06.2019.
- Māra Miķelsone
«Bardaks» čekas maisos?
- Tēma
- 13.11.2019.
- Māra Miķelsone
Spēle ar velnu
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus. Kā čeka vervēja slepenos aģentus, atklāj arī astoņi Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet viņu vārdi atrodami «čekas maisos»
- Tēma
- 06.11.2019.
- Māra Miķelsone
Čekas maisu CV
VDK aģentu kartotēkas Latvijas valsts iestādes pirmo reizi inventarizēja tikai 1993. gada vidū — divus gadus pēc tam, kad parlaments bija pasludinājis VDK par noziedzīgu organizāciju, kuras darbība jāizbeidz. Slepeno dokumentu «pārņemšana» notika pat divas reizes, otrajā izraisot pamatīgu skandālu. Kādas īsti bija «čekas maisu» gaitas pēc neatkarības atjaunošanas?
- Intervija
- 25.10.2019.
Mēs klausījāmies visas "balsis"
Bijušais LPSR Augstākās Padomes (AP) deputāts Jānis Gavars (62) pirms kļuva par deputātu un 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju vairāk bija pazīstams kā žurnālists, starptautisko notikumu komentētājs radio un televīzijā. Kad pērnā gada decembrī Nacionālais arhīvs publiskoja Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku, arī Gavara vārdu tur varēja atrast.
- Komentārs
- 23.10.2019.
- Aivars Ozoliņš
VDK nav pagātne
«Čekas maisu» atvēršana ir labs iemesls sākt runāt par sadarbību ar VDK
- Intervija
- 18.10.2019.
- Māra Miķelsone
Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies
Viņi bija 16 - Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāti, kuri 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju un kuru vārdus pēc Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkas publiskošanas pērnā gada decembrī atrada čekas aģentu sarakstā. Jāpiebilst, ka viens no viņiem bija jau tolaik kā bijušais VDK darbinieks zināmais Juris Bojārs.
- Analīze
- 05.06.2019.
- Māra Miķelsone
«Bardaks» čekas maisos?
Nacionālais arhīvs pēc VDK kartotēku pārbaudes apstiprina — žurnāls Ir pamatoti norādījis uz 700 kartīšu trūkumu. SAB atzīst «matemātisku kļūdu»
