reģionālā reforma
- Intervija
- 22.02.2023.
- Aivars Ozoliņš
Jaunie ministri. Ir jāsāk uzticēties
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jākļūst par valsts attīstības un valsts pārvaldes modernizācijas ministriju, uzskata ministrs Māris Sprindžuks
- Viedoklis
- 23.11.2020.
Vai reģionos ir biznesa potenciāls?
Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku. Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu sākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzamu klientu, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas. Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī Narvesen franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.
- Viedoklis
- 16.06.2020.
Politiskā reforma tuvojas noslēgumam, satura reforma nav pat pusceļā
Šā gada 10. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumrojektu jaunā redakcijā. Šā likuma galvenais sasniegums ir valsts sadalīšana 42 pašvaldībās līdzšinējo 119 vietā. Ja Valsts prezidents neatgriezīs likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, tad būs zināmas teritorijas, kurās organizēt 2021. gada pašvaldību vēlēšanas.
- Aktuāli
- 11.06.2020.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr.34: Kačājam karmu! Jaunā normalitāte? Atbilde ir 42!
Sanita Jemberga atklāj, kā medijiem domātā nauda nogājusi
- Viedoklis
- 08.06.2020.
Patiešām nevajag pakļauties dezinformācijai par Varakļāniem
Atklāta vēstule Saeimas deputātiem un Valsts prezidentam
- Viedoklis
- 25.03.2020.
Ārkārtas situācija kā izglītības nozares restarts
Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ no pirmdienas visi skolēni mācās tālmācībā. Lai gan daudzām ģimenēm tas ir jaunums un paies laiks, kamēr bērni un vecāki pielāgosies situācijai, tālmācība Latvijā tiek īstenota jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr tā joprojām ir mācību forma, kas līdz galam nav izprasta. Tālmācība prasa lielāku pašmotivāciju un pašdisciplīnu, bet vienlaikus sniedz rezultātus, kas neatpaliek no klātienes procesa.
- Aktuāli
- 12.03.2020.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr.21: Cīņa pret vīrusu saasinās; brien caur novadu reformas dubļiem; kāda ir Burova nākotne?
- Viedoklis
- 11.03.2020.
ATR: būs “funkcionalitāte” – būs nauda!
- Viedoklis
- 06.03.2020.
Par atbalstu Sēlijas kultūrvēsturiskās telpas saglabāšanā un Sēlijas novada izveidē
- Viedoklis
- 05.03.2019.
Reģionu nav. Un nebūs?
- Intervija
- 18.02.2019.
- Aivars Ozoliņš
Pūce: Turēšos cieti
- Aktuāli
- 12.03.2020.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr.21: Cīņa pret vīrusu saasinās; brien caur novadu reformas dubļiem; kāda ir Burova nākotne?
Covid-19 izplatās eksponenciāli, vald
- Viedoklis
- 11.03.2020.
ATR: būs “funkcionalitāte” – būs nauda!
Cīņa ap administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un arī asā pretestība tās īstenošanai mazliet ēnā atstāj diezgan svarīgu jautājumu – kāda ir un, galvenais, kāda būs pašvaldību sadarbība pāri to robežām. Te nav runas par dzejiskajiem novadu identitātes apcerējumiem, bet gan par varas un naudas pārdali.
- Viedoklis
- 06.03.2020.
Par atbalstu Sēlijas kultūrvēsturiskās telpas saglabāšanā un Sēlijas novada izveidē
Atklātā vēstule Valsts prezidentam un citiem valsts vadītājiem
- Viedoklis
- 20.05.2019.
Turpināt drupināt vai mainīt nostādni zemes jautājumā?
Ilgstoši uz Latvijas mazajām zemnieku ģimeņu saimniecībām vērstais noniecinošais un noliedzošais (psiholoģiskais un finansiālais) spiediens un izteikti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi ES ietvaros, ir radījuši: bezcerīgu lauku nākotnes vīziju, ko tika un tiek mēģināts labot ar nerezultatīvām administratīvi teritoriālām reformām; krūmiem aizaugošas simtos tūkstošos hektāru mērāmas lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības; zemes pielīdzināšanu parastai tirgus precei un neierobežotu tās pārdošanu personām bez Latvijas pilsonības; sarūkošu pieprasījumu pēc lauksaimnieciskās izglītības; piederības apziņas savai dzimtajai sētai un pagastam zudumu; nepatiku un vienaldzību pret lauksaimniecību vispār; pamestas un brūkošas viensētas; bezdarbu un ekonomisko emigrāciju; lauku depopulāciju; tukšas lauku skolas; nacionālu un sabiedriski kulturālu apsīkumu laukos.
- Viedoklis
- 05.03.2019.
Reģionu nav. Un nebūs?
Visapkārt dzirdam runājam par reģionālo attīstību, par reģionālo reformu... pat vienas ministrijas nosaukumā (VARAM) ir ielikts vārds “reģionālās...”, taču par reģionu Latvijā katrs viszinošais eksperts var nosaukt “a da jebko”: vienu pagastu, pašreizējo novada pašvaldību, kādreizējo rajona teritoriju, vēlēšanu apgabalu vai arī ko starptautiski plašāku – Baltijas valstu reģions, piemēram, utt. Neaizmirstiet, ka arī mūsu valsts iestādēm ir ap 30 dažādu veidu kartes un katrā no tām Latvija ir sazīmēta pa savam: Dienvidlatgale, Viduskurzeme, Ziemeļvidzeme utjp.
- Intervija
- 18.02.2019.
- Aivars Ozoliņš
Pūce: Turēšos cieti
Jurim Pūcem (A/P) nepatīkot Vides un reģionālās attīstības ministra kabinets — griesti zemu kā bunkurā, skats pa logu uz mūriem. Aizrādu, ka turklāt otrpus ielai gandrīz vai interešu konflikts — naktsklubs Pūce.
