Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Ilgstoši uz Latvijas mazajām zemnieku ģimeņu saimniecībām vērstais noniecinošais un noliedzošais (psiholoģiskais un finansiālais) spiediens un izteikti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi ES ietvaros, ir radījuši: bezcerīgu lauku nākotnes vīziju, ko tika un tiek mēģināts labot ar nerezultatīvām administratīvi teritoriālām reformām; krūmiem aizaugošas simtos tūkstošos hektāru mērāmas lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības; zemes pielīdzināšanu parastai tirgus precei un neierobežotu tās pārdošanu personām bez Latvijas pilsonības; sarūkošu pieprasījumu pēc lauksaimnieciskās izglītības; piederības apziņas savai dzimtajai sētai un pagastam zudumu; nepatiku un vienaldzību pret lauksaimniecību vispār; pamestas un brūkošas viensētas; bezdarbu un ekonomisko emigrāciju; lauku depopulāciju; tukšas lauku skolas; nacionālu un sabiedriski kulturālu apsīkumu laukos.
