Kopš sākās karš Ukrainā, Eiropa stiprina savu aizsardzību. Vai obligātais militārais dienests ir īstā atbilde?
«Man vairs nav bail,» saka Gusts Pētersons, kurš pieteicās dienestā, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gribēja iemācīties aizstāvēt sevi un valsti. Dienesta 11 mēnešos jaunieši apgūst visas svarīgās armijas prasmes – lietot ieroci, orientēties apvidū, dzīvot mežā, sniegt pirmo palīdzību. Pirmajā iesaukumā uzņēma 250 brīvprātīgos. Skaitu palielinās, līdz 2028. gadā iesauks 4000.
Pirmie brīvprātīgie, kas pērnvasar sāka valsts aizsardzības dienestu, maijā to noslēgs, un trešdaļa jau gatava turpināt militāro karjeru. Taču aizsardzības spēku plānotāji lauza galvas, kā uzrunāt jauniešus un it īpaši viņu vecākus, kurus dienests biedē, jo saistās ar padomju laikiem
Mūsdienu Lāčplēši — tā kolēģe Agnese Meiere nosaukusi brašos jaunekļus, kas pēc četriem valsts aizsardzības dienestā pavadītajiem mēnešiem pozē mūsu žurnāla vākam. Mārtiņš, Kristers un Bruno šovasar pēc vidusskolas beigšanas nolēma brīvprātīgi iestāties dienestā, kamēr tas vēl nav obligāts. Nenožēlo, un tas nav tikai garšīgo pusdienu dēļ, ko visi slavē vienā mutē.
Somijas Drošības komitejas ģenerālsekretārs Petri Toivonens iesaka Latvijai valsts aizsardzības sistēmā integrēt biznesu un nevalstiskās organizācijas
Senās pasaules vīriešu iniciācijas rituālu nolūks bija ne tikai atzīt zēna fizioloģisku pieaugšanu, bet arī iezīmēt būtiskas pārmaiņas saiknē ar visu apkārtējo. Tas bija mirklis, kas iezīmēja atbildības uzņemšanos par visu kopienu un tādas apziņas mošanos, kas palīdz izprast, ka mēs, cilvēki, esam vienoti vienā sistēmā. Kopš šie rituāli izzuduši, mēs lielākoties vairs neizjūtam sevi kā tādus, kuru rīcība ietekmē citus sistēmas dalībniekus. Taču apzināties sevi pāri sava mazā “es”, savas ģimenes vai kopienas robežām ir tā cilvēciska spēja, kura tagad varētu būt izšķirīgi svarīga Latvijai un pasaulei. Un gudri veidots obligātais militārais dienests var šo fundamentāli svarīgo spēju stiprināt.
Valsts aizsardzības dienesta likums ir finiša taisnē, taču tā ieceres un ambīcijas ir pamatīgi sarukušas
"Būt kareivim nozīmē, ka karā vari iet bojā. (..) Tas nav iemesls necīnīties un nemēģināt palīdzēt savai valstij. Manā iztēlē daudz biedējošāka šķiet doma, ka, piemēram, Krievija iekarotu Latviju un mēs atgrieztos okupācijā. Vai tā būtu dzīve, kuru vērts dzīvot? Tad labāk mirt, lai to novērstu," intervijā žurnālam Ir saka Jaunā RĪgas teātra aktrise un zemessardze Marija Linarte.
Ir politiskais «tinderis» palīdz atrast politiķus, ar kuriem pavadīt nākamos četrus gadus
Saeima pagājušajā nedēļā vienbalsīgi atbalstīja Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Abas valstis oficiālu pieteikumu NATO ģenerālsekretāram iesniedza 18. maijā. Pēc Briselē vēlāk parakstītā pievienošanās protokola tagad sākusies tā ratificēšana 30 dalībvalstu parlamentos. Latvija ir divpadsmitā NATO valsts, kuras parlaments teicis jāvārdu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
