Latvijas upes
- 1 no 2 miljoniem
- 29.05.2025.
Klāvs Ozols un Pēteris Bērziņš, Latvijas pārlaivotāji
Latvijā netrūkst cilvēku, kuri brīvās dienas labprāt pavada, dodoties pārgājienos gar Baltijas jūras krastu, — daži pat mērojuši visus 497 kilometrus no vienas robežas līnijas līdz otrai. Arī aktīvās atpūtas entuziasti Klāvs Ozols (30) un Pēteris Bērziņš (27) šogad vēlējās šķērsot Latviju, taču doma par iešanu gar jūras krastu nešķita pārāk oriģināla. «Gribējām izdarīt ko tādu, ko līdz šim neviens vēl nebija darījis, tāpēc iedomājāmies izpētīt, vai iespējams tikt no Zilupes Latgalē līdz pat Bernātu ragam Kurzemē pa upes ceļiem,» stāsta Pēteris. Lai piepildītu sapni kļūt par pirmajiem, kas izlaivo cauri visai Latvijai, sagatavošanās darbos un fiziskajos treniņos pagāja gandrīz gads.Vispirms bija jāizveido upju karte. Latv

- Viedoklis
- 29.11.2024.
Kļuvuši dabīgi nedabīgi?
Kad man vaicā, kā rakstīt titros vai pieteikt publiski, saku: “Esmu pētnieks.”

- Viedoklis
- 13.11.2023.
Latvijas upju ekoloģiskā kvalitāte ir zemāka par vidējo Eiropā
Upes ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām, kas ne tikai priecē ar skaistiem ainavas skatiem, bet galvenokārt ir nozīmīga ekosistēmas daļa. Taču, lai arī cik daudz būtu izdarīts upju aizsardzības jautājumos, Latvija noteikti joprojām atpaliek upju atjaunošanā un to ekosistēmu saglabāšanā, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm. Vēl aizvien dzīvojam ar pārliecību, ka viss dabā ir kārtībā un notiek saskaņā ar dabas likumiem, taču neapzināmies, cik ļoti viss ir mainījies - gan dabiskās īpašības, gan ekoloģiskā stabilitāte.

- Viedoklis
- 09.08.2023.
Cik tālu esam līdz videi un dabai draudzīgai plūdu risku mazināšanai?
Valdība jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā. No ES Atveseļošanās fonda un valsts budžeta līdzekļiem kopā tiks tērēti 39 890 070 eiro, lai atjaunotu, polderu sūkņu stacijas, aizsargdambjus, kā arī lēni plūstošo upju regulētos posmus. Lai gan atjaunojamiem objektiem nereti ir nozīmīga loma plūdu riska mazināšanā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai plūdu risku mazināšanas investīcijas ne tikai pasargātu mūsu lauksaimniecības zemi un mājas vai ceļus no plūdiem, bet arī būtu draudzīgas dabai un videi, kā arī tiktu īstenotas atbilstoši jaunākajām zināšanām.

- Vide
- 07.05.2023.
- Alise Zita Zeidaka
Trīs jaunieši laivā (nerunājot nemaz par Urgu)
Raidījuma Pa straumei komanda četrās sezonās ļauj atklāt ne tikai Latvijas upju, bet arī cilvēku un viņu nodarbju burvību un daudzveidību

- Brīvdienas
- 09.05.2022.
Vecā kaluma laivotājs
Ģeorallijs ir ekstrēma ģeogrāfijas studentu ballīte uz ūdens un vienlaikus veids, kā apzināt vai no jauna atklāt laivošanai piemērotas upes, kuru Latvijā kādreiz bijis vairāk

- Izziņa
- 12.01.2022.
- Laura Dumbere
Zūdošais dabas dārgums

- Labsajūta
- 20.10.2021.
- Agnese Meiere
Zaķa lēcienā izpētīt upju krastus

- Pusdienās
- 28.07.2021.
- Māra Miķelsone
Attīrīt upes!

- Intervija
- 09.05.2018.
(Ne)zaļā zeme



- Labsajūta
- 20.10.2021.
- Agnese Meiere
Zaķa lēcienā izpētīt upju krastus
Krastošana un upošana ir gājiens pa neiezīmētu taku gar upes krastu, kas pieprasa uzmanības koncentrēšanu, bet pretī dod lielisku atpūtu, nodrošinot ķermeņa un prāta izkustināšanu

- Pusdienās
- 28.07.2021.
- Māra Miķelsone
Attīrīt upes!
Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir labā stāvoklī. Lielākās raizes dara lauksaimniecības piesārņojums un dažādi aizsprosti uz upēm, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena

- Intervija
- 09.05.2018.
(Ne)zaļā zeme
Tas ir mīts, ka Latvija ir zaļā zeme, saka biologs Viesturs Lārmanis, savu pārliecību pamatojot ar ilgu gadu pētījumiem. Taču ir skaidri zināms, kas jādara, lai Latvija kļūtu par krāšņi izrakstītu tautastērpu

- Radars
- 09.05.2011.
Makšķernieki aicina nepieļaut HES celtniecību Vaidavas upē
Raidījums: Atļaujas vēl 2002.gadā parakstījis toreizējais ministrs Kalvītis
