Pagājušajā nedēļā notikušā gūstekņu apmaiņā gan Ukrainā, gan Krievijā atgriezās 152 katras puses gūstekņi. Atbrīvoto vidū ir arī 15 Mariupoles rūpnīcas Azovstaļ aizstāvji. Attēlā: kāds ukraiņu karavīrs zvana savai ģimenei. Foto — Scanpix.
Karš Ukrainā. 133. nedēļas galvenie notikumi
Tā kā Irāna piegādājusi Krievijai ballistiskās raķetes, arī Rietumi mainījuši savu nostāju pret tāla rādiusa darbības raķešu piegādi Ukrainai un izmantošanu, paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemmi. Tomēr britu premjerministrs Kīrs Stārmers un ASV prezidents Džo Baidens pagaidām atlikuši lēmumu par atļauju izmantot Rietumu raķetes pret mērķiem Krievijas iekšienē. Pirms tam Krievijas diktators Vladimirs Putins piedraudēja, ka NATO valstis ar atļauju dot triecienus mērķiem Krievijas teritorijā tieši iesaistīsies karā.
Krievijas karaspēks ir sācis pretuzbrukumu Kurskas apgabalā. Putins esot pavēlējis savai armijai līdz 1. oktobrim atgūt Kurskas apgabalu, ziņo Forbes.
Kopējais nogalināto un ievainoto Ukrainas un Krievijas karavīru skaits kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sasniedzis miljonu, raksta ASV izdevums The Wall Street Journal. Savukārt civiliedzīvotāju upuru skaits nav zināms. Pēc organizācijas Human Rights Watch aprēķiniem, tikai ostas pilsētas Mariupoles sagrābšanā 2022. gadā vien gāja bojā vairāk nekā 8000 iedzīvotāju.
