Mācību grāmatas. Foto - Edijs Pālens, LETA.
Latvijas skolās gadiem ilgi aktuāla problēma ir mācību līdzekļu trūkums, kas apdraud izglītības kvalitāti un bērnu nākotni, kā arī ierobežo skolotāju iespējas pilnvērtīgi īstenot mācību procesu. Taču pērnā gada nogalē valdība atvēlēja 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei un vienlaikus norādīja, ka mācību līdzekļiem finansējuma nepietiek. Sanāk, ka valsts budžetā neatradās 4 miljoni eiro, kas nodrošinātu mācību līdzekļus visiem sākumskolas skolēniem visos priekšmetos, bet atradās 21 miljons monitoringa sistēmai.
Jau iepriekš daudz diskutēts, ka pērn no valsts budžeta mācību līdzekļiem tika atvēlēti tikai 9,4 miljoni eiro - aptuveni 28 eiro vienam skolēnam. Lieki piebilst, ka par šo naudu var nopirkt mācību līdzekļus vienā vai divos mācību priekšmetos, bet skolēni apgūst no sešiem līdz divpadsmit mācību priekšmetiem, turklāt minētā summa attiecas ne tikai uz grāmatām un darba burtnīcām, bet arī uz visu, kas skolēniem nepieciešams vizuālajā mākslā, mājturībā, sportā un citos mācību priekšmetos. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija izziņoja finansējuma pieaugumu 2025. gadā, beigās gan izrādījās, ka kopējā summa būs gandrīz tādi pati, vienkārši skolēnu kļūst mazāk, tāpēc summa, ko var atvēlēt vienam skolēnam, būs aptuveni 35 eiro. Taču eksperti lēš, ka nepieciešamais finansējums vienam skolēnam sākumskolas posmā ir 100 eiro un 80 eiro tālākajos posmos. Latvijas Darba devēju konfederācija aprēķinājusi, ka pilnvērtīgai mācību līdzekļu nodrošināšanai papildus vajadzētu 14 miljonus eiro.
