Šādu nosaukumu savai monogrāfijai par literatūras un filozofijas mijiedarbi devusi profesore Skaidrīte Lasmane (85). Taču viņa bez bailēm lūkojas arī mākslīgā intelekta nākotnes laikmetā
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Kur tik skaties, acu priekšā rēgojas mākslīgais intelekts. Tas sacer tekstus, zīmē attēlus, analizē datus, raksta kodu, veido pētījumu un raidierakstu konspektus. Daži uzskata, ka attīstītākās mākslīgā intelekta programmas jau ir nokārtojušas slaveno Tjūringa testu — ja nezinātājs datora uzražotos vārdu virknējumus nespēj atšķirt no īsta cilvēka teiktā vai rakstītā, tad mašīna spēj «domāt». Citi jau baidās, ka mākslīgais intelekts varētu norauties no cilvēces pavadas un pat vērsties pret tā radītāju gluži kā zinātniskās fantastikas filmā.
Sleju šoreiz sākšu gluži kā ChatGPT — ar atvainošanos par kļūdu. Pagājušajā nedēļā drusku vīzdegunīgi iesmēju par mākslīgā intelekta trūkumiem, bet dzīve tūliņ atgādināja, ka cilvēka intelekts arī nav perfekts un lepnība to negrezno. Proti, iepriekšējā slejā pieminēju reto sakritību, ka februārī ir piecas ceturtdienas, bet ChatGPT robots nespēj pareizi atbildēt, pirms cik gadiem vēl tā bijis. Taču arī pati kļūdījos, nosaukdama 1968. gadu, jo patiesībā piecas ceturtdienas bijušas arī 1996. gadā. Lūdzu lasītāju piedot šo neuzmanības kļūdu.
Erudīcijas spēles ir, iespējams, viens no veselīgākajiem veidiem, kā darba dienas vakarā iedzert glāzīti ar draugiem
Līdz ar TV3 raidījumu Nu, nopietni? televīzijas ekrānos atgriezies politiskās satīras žanrs. Iknedēļas apskats, kurā ar humoru runā par aktuālo politikā un sabiedrībā, tapis pēc Baibas Sipenieces-Gavares ierosinājuma
Pēdējā nepilna gada laikā, parādoties jaunām mākslīgā intelekta iespējām, regulāri izskan, ka tā ir nebijuša līmeņa revolūcija, ko tikai attāli var salīdzināt ar, piemēram, grāmatu iespiešanas izgudrošanu, industriālo revolūciju vai interneta ienākšanu sadzīvē. Tiek pareģotas tādas civilizācijas, kādu pazīstam, beigas. Tagad, kad ir jau pagājuši vairāki mēneši, varam sākt atskatīties, kas īsti ir noticis un ko gaidīt no nākotnes.
Pazīstamā psiholoģe, Stenforda Universitātes profesore Kerola Dveka izpētījusi, ka svarīgākais attīstības un sekmju priekšnoteikums ir izaugsmes domāšana — pārliecība, ka ikviens var savas spējas pilnveidot
Tiešsaistes spēlēm ir ievērojama loma mūsdienu bērnu dzīvē. Teju puse – 44% Latvijas jauniešu atzīst, ka spēlē tiešsaistes spēles vismaz reizi nedēļā. Kāpēc bērni un jaunieši aizraujas ar tiešsaistes spēlēm? Kā vecākiem reaģēt uz šo aizraušanos? Atbildes meklētas telekomunikāciju uzņēmuma Telia Company iniciatīvas "Skolēnu konsultatīvā komiteja" sadarbībā ar Latvijas Drošāka interneta centru Drossinternets.lv pētījumā. Situācija pētīta Skandināvijas un Baltijas valstīs.
Dzejnieks Kārlis Vērdiņš (38) par to, kā latviešu literatūrā veidojas jauna, labi izglītota paaudze
Jaunākie atklājumi molekulārās ģenētikas jomā izjaukuši iedomāto latviešu etnoģenēzes ainavu. Stradiņu dzimtas pieredze rāda, ka varētu apstiprināties līdz šim par fantastiku uzskatītas teorijas
Naudas saņēmējs - biedrība “Intellect” - organizē prāta spēles skolēniem un studentiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
