Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot?

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti, ka spētu atpazīt manipulācijas informatīvajā telpā un neuzķerties uz krāpniecību un viltus ziņām. Tiesa, pašvērtējums parasti ir labāks nekā īstenība, un valsts pārvaldi šādi dati tikai priecētu, jo sabiedrības noturība ir viens no centrālajiem pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.

Ar drūmu apņemšanos iet līdz galam

Jānis Sārts stāsta, kāpēc Ukrainas dienvidos pēc krievu okupācijas ne plūdi, ne atomstacijas uzspridzināšana vairs neliekas tik briesmīga

Speciālizlaidums: jo sarežģītāka pasaule, jo svarīgāk to izprast

Nevēlēšanās vakcinēties sakņojas informācijas trūkumā

Lai gan Raunas vidusskolā vakcinēties gatavi teju visi pedagogi, saprotu, kāpēc situācija citos novados ir krasi atšķirīga un ir skolas ar lielu skaitu skolotāju, kuri šaubās. Iemesls ir informācijas trūkums, bet vairākos novados - arī dzīve citā informatīvajā telpā.

Šahs un mats?

Pirms nedēļas PBK — populārākais Baltijas telekanāls krievu valodā — slēdza vietējās ziņu redakcijas. Tās bija sekas Valsts drošības dienesta izmeklēšanai par iespējamu ES sankciju pārkāpumu. Vai šis ir PBK beigu sākums?

Bīstami strauji samazinās Latvijas informatīvā telpa! Vai varam to atļauties?

Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze, un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot – samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti.