Jānis Sārts (no kreisās), Latvijas aizsardzības atašejs Ukrainā un Moldovā Aleksandrs Holmanovs un Mikolajivas reģiona militāri civilās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims pie pērn sabombardētās administrācijas ēkas. Foto no personīgā arhīva.
Jānis Sārts stāsta, kāpēc Ukrainas dienvidos pēc krievu okupācijas ne plūdi, ne atomstacijas uzspridzināšana vairs neliekas tik briesmīga
Jūlija beigās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts tviterī iemeta intriģējošus iespaidus no savas nedēļu ilgās vizītes Ukrainas dienvidu pilsētās Mikolajivā, Hersonā un Odesā. Piemēram, kā iebrukuma pirmajās dienās pērn organizēt aizsardzību pilsētā, kurai uzbrūk 12 tūkstošus liels ienaidnieka karaspēks, noturēties ar trim tūkstošiem aizstāvju un uzvarēt?
Intervijā Sārts stāsta, ka viņu uzaicinājusi ukraiņu Drošības padome un vizīte sniegusi lielu informācijas apjomu, ko analizēt un mācīties.
Ukraiņu medijos lasīju, ka jūs vizītē pārrunājāt hibrīdkara pazīmes. Kādus ieteikumus devāt ukraiņiem?
Ir lietas, ar ko varam dalīties, ieteikumi atsevišķās jomās. Un ir lietas, kurās mums jāieklausās un jāmācās no ukraiņiem — gan Latvijai, gan NATO. Tas bija divpusējs ceļš.