Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Tāpat kā atšķiras cilvēki, valodas un kultūras, atšķiras arī krāpšanas veidi dažādās valstīs. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šāda tendence vērojama arī Baltijas reģionā, liecina SEB bankas statistika. Lai gan visās trīs Baltijas valstīs krāpšanas gadījumi ir līdzīgi, to izplatība un upuru profili tomēr nav vienādi. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro.
Krāpšanas pamatā ir daudzpusīga pikšķerēšana un krievu valodas zināšanas
Baltijas valstīs galvenais krāpšanas veids ir datu iegūšana jeb pikšķerēšana. Tā izpaužas kā it kā telekomunikāciju uzņēmuma, bankas, kurjeru uzņēmuma vai kādas citas organizācijas nosūtīta īsziņa vai e-pasts, kurā, izmantojot pievienotu viltus saiti, tiek mēģināts iegūt lietotāju datus.
