emocionālā vardarbība
- Dzīve
- 30.10.2024.
- Agnese Meiere
Esmu dzīva, man viss izdosies!
- Intervija
- 24.04.2024.
Vīriešu darbus noliek malā
- Pusdienās
- 15.05.2025.
- Ilze Šķietniece
Vispirms izrunāties. Tālruņa līnija iespējamiem varmākām
Atver tālruņa līniju potenciālajiem vardarbības veicējiem. Kāpēc svarīgi palīdzēt ne tikai cietušajiem, bet arī tiem, kuri dara pāri, skaidro klīniskā un veselības psiholoģe Santa Laimiņa-Rubene
- Pasaulē
- 24.03.2025.
VIDEO: Vai seksuālā izglītība palīdz cīņā pret patriarhālo mantojumu?
Dažās Eiropas valstīs seksuālās un emocionālās izglītības ieviešana ir sarežģīts un izaicinošs process.
- Dzīve
- 30.10.2024.
- Agnese Meiere
Esmu dzīva, man viss izdosies!
Otrā iespēja — tā Ir žurnāliste Agnese Meiere uztvēra bariatrijas jeb kuņģa pārveidošanas operāciju, kas tika veikta pirms gada. Pateicoties tai, viņa ir zaudējusi gandrīz 60 kilogramu un atguvusi spēju kustēties
- Intervija
- 24.04.2024.
Vīriešu darbus noliek malā
Kultūras portāla Punctum redaktore un izstādes Iekāres vārdā līdzautore Laura Brokāne aicina uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju visus, kas vēlas izprast ķermeni un tā lomu Latvijas kultūras vēsturē
- Viedoklis
- 13.02.2024.
Sarkanie karogi, kas attiecībās norāda uz vardarbību
Vardarbība attiecībās bieži saasinās laika gaitā – emocionāla un psiholoģiska vardarbība, traumējošas un grūti pamanāmas vardarbības formas ģimenē ir fiziskās vardarbības vēstneši. Jo ilgāk persona ir vardarbīgās attiecībās, jo grūtāk var būt no tām aiziet – mazinās ticība sev, sabrūk cerības par labāku nākotni un nav iespējas dalīties ar uzticības personu par notiekošo. Kādi ir sarkanie karogi attiecībās un brīdinājuma zīmes, kas varētu liecināt par vardarbību ģimenē?
- Viedoklis
- 06.09.2023.
No pāridarījumiem skolā cieš visi – arī tie, kas “tikai skatās”
Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums* liecina, ka Latvijas skolās no bulinga vismaz divas reizes pāris mēnešu laikā ir cietuši vairāk nekā 20% skolēnu. Tātad katrs piektais bērns vairāk nekā vienu reizi pāris mēnešu laikā piedzīvo pret sevi vērstu ņirgāšanos, iebiedēšanu vai pazemošanu. Bulings nav tikai īslaicīgs konflikts bērnu starpā, bet gan sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība grupā, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. Tā ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē, un cietēji ir ne tikai tie bērni, pret kuriem tiek vērsts bulings, bet arī apkārtējie un ilgtermiņā – visa sabiedrība.
