Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Vai mēs uzticētos ārstam, kurš savā ikdienā strādātu, neņemdams vērā jaunākos zinātnes sasniegumus? Diezin vai. Lai paaugstinātu mācīšanas un mācīšanās kvalitāti Latvijas izglītības sistēmā kopumā, neiztrūkstošai jābūt sasaistei starp pētniecību izglītības zinātnēs un izglītības praksi skolās. Līdz ar pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā, Latvijā tapusi Baltijā pirmā un vienīgā kopīgā starpaugstskolu doktora studiju programma Izglītības zinātnes, paverot durvis uz mūsdienīgu izglītību un jēgpilnu pētniecību.
Tātad jautājums paliek - vai skolotājam vajag doktora grādu? Vajag, bet ne katram. Pasaulē, Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, tradicionāli esam ieraduši redzēt, ka disertācijas izglītības zinātņu jomā izstrādā augstskolu mācībspēki un pētnieki, kuri turpina darboties akadēmiskā vidē, turpretim skolotājs nereti apstājas pie kvalifikācijas “Skolotājs”, lai veiktu ikdienas darbu. Līdz ar to retāk doktorantu vidū ir redzami skolotāji un skolu pārstāvji, kuri, iespējams, tādejādi palaiž garām iespēju veicināt zinātniski pamatotu skolas attīstību.
