Baltijas ceļš
- Radars
- 28.08.2024.
Radars Latvijā
- Vēsture
- 21.08.2024.
Miljoni sadotu plaukstu
- Redaktores sleja
- 21.08.2024.
- Nellija Ločmele
Stikla griesti
- Karš Ukrainā
- 21.08.2024.
Ticot uzvarai.* Savs ceļš
- Afiša
- 10.04.2025.
Ir iesaka
Kultūras un izklaides notikumi
- Analīze
- 10.04.2025.
Latvija un Lietuva Expo 2025 startē ar talismanu - baraviku
Pasaules izstādē Expo 2025 Japānā Latvija un Lietuva kopējā, gaišā paviljonā prezentēs Baltiju kā vietu, kur cilvēki dzīvo saskaņā ar dabu, iestājas cits par citu un gudri izmanto mūsdienu tehnoloģijas
- Radars
- 28.08.2024.
Radars Latvijā
No septembra visās vidusskolās būs obligāta valsts aizsardzības mācība. Sociālās zinības un vēsturi turpmāk mācīs atsevišķi, informēja Izglītības ministrija. Jaunajā mācību gadā skolām jānodrošina arī iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Mainīsies skolēnu vērtēšanas kārtība un nebūs iespējas pārrakstīt pārbaudes darbus. Pieaugs prasības valsts pārbaudes darbiem mācību gada beigās — pamatskolas līmenī būs jāiegūst vismaz 15%, bet vidusskolas līmenī — 20%.
- Vēsture
- 21.08.2024.
Miljoni sadotu plaukstu
Pirms 35 gadiem tolaik vēl okupēto Baltijas valstu cilvēki izveidoja dzīvo ķēdi, lai pieprasītu brīvību un parādītu apņēmību
- Redaktores sleja
- 21.08.2024.
- Nellija Ločmele
Stikla griesti
Viņa jau agrāk ir izsitusies cauri stikla griestiem, kļūstot «pirmā» vēsturē — jo ir sieviete, tumšādaina, ar indiešu asinīm. Tā bija, kad Kamala Harisa stājās Kalifornijas ģenerālprokurores amatā, tika ievēlēta Senātā, kļuva par ASV viceprezidenti. Tagad viņa tēmē uz ietekmīgākā valsts līdera amatu pasaulē, un ne tikai miljonu dolāru vien ir vērts jautājums, vai Harisa spēs vēlēšanu sacīkstē uzvarēt Trampu. Daudzi par to vīpsnā. Daudzi uz to cer, jo alternatīva liekas šausmīga.
- Karš Ukrainā
- 21.08.2024.
Ticot uzvarai.* Savs ceļš
Iedvesmojoties no Baltijas ceļa, savu dzīvo ķēdi dažus mēnešus vēlāk sarīkoja arī ukraiņi. Kā to izdevās noorganizēt tikai viena mēneša laikā bez mobilajiem tālruņiem un interneta un par spīti tam, ka padomju vara darīja visu, lai nepieļautu šo nesamierināšanās kustības izpausmi?
- Viedoklis
- 25.02.2022.
Baltijas valstu neatkarības atjaunotāju aicinājums pasaules valstīm un valdībām
- Komentārs
- 25.08.2021.
- Aivars Ozoliņš
Kļūst riebīgi
- Radars
- 25.08.2021.
Radars Latvijā
- Afiša
- 05.02.2020.
5 izstādes Rīgas galerijās
- Viedoklis
- 30.08.2019.
Divas gadadienas. Baltijas valstu atbalstu Honkongas demokrātijas kustībai prasa vēsture
- Pasaulē
- 28.08.2019.
Atgriešanās gaismā
- Viedoklis
- 25.02.2022.
Baltijas valstu neatkarības atjaunotāju aicinājums pasaules valstīm un valdībām
Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti, kas 1990. un 1991. gadā balsojām par savu valstu neatkarības atjaunošanu, paužam dziļu satraukumu par Krievijas uzsākto militāro iebrukumu Ukrainā. Izsakām dziļu nožēlu par to, ka Krievija pēc PSRS sabrukuma ir gājusi pa totalitārisma, nevis brīvības, tiesiskuma ceļu, ko iezīmēja Andrejs Saharovs un citi izcili krievu demokrāti. Krievijā varu sagrābuši visreakcionārākie spēki, kas izmanto hitleriskās Vācijas taktiku savu agresīvo plānu īstenošanā. To bīstamību vairo kodolieroči, kas mantoti no bankrotējušā PSRS režīma.
- Komentārs
- 25.08.2021.
- Aivars Ozoliņš
Kļūst riebīgi
Nacionālā apvienība ziedo bērnu veselību politiskiem mērķiem
- Radars
- 25.08.2021.
Radars Latvijā
Latvija ar konferenci, ziedu nolikšanu un zemessardzes parādi atzīmēja faktiskās neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. 1991. gada 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», kas izbeidza 1990. gada 4. maijā sākto pārejas posmu un noteica, ka Latvija ne tikai de iure, bet arī de facto ir neatkarīga no Padomju Savienības. Par godu šai gadadienai pirmo reizi pasniedza 4. maija Deklarācijas kluba iedibināto Valstiskuma balvu, kuru saņēma teologs un rakstnieks Juris Rubenis.
- Afiša
- 05.02.2020.
5 izstādes Rīgas galerijās
Galvaspilsētas galerijās šobrīd skatāmas vairākas glezniecības izstādes, kas kārtējo reizi apliecina, cik daudzveidīgs var būt šis tradicionālais mākslas veids
- Viedoklis
- 30.08.2019.
Divas gadadienas. Baltijas valstu atbalstu Honkongas demokrātijas kustībai prasa vēsture
Šajā vasarā Honkonga kļuva par degpunktu mūsdienu politiskajās norisēs. Jau gadu desmitiem es kā sinologs un literāturzinātnieks sekoju politiskajām norisēm sinofonajā pasaulē, jo politika un literārā dzīve šajā zemeslodes kultūras telpā tikpat kā nav nošķiramas, kaut parasti to savstarpējās ietekmes šķiet saplūdušas. Līdz šim Honkonga, pretstatā Taivānai, kur politiskā un literārā kultūra jau sen ir nošķirta no Ķīnas, man šķita kā interesants anklāvs ar savu pašapziņu. Kā ģeopolitiskā, tā arī kultūrvēsturiskā ziņā tā ir fokusēta uz savu īpašo lomu, kuru tai piešķir bijušās kolonijas statuss un ģeogrāfiskā nošķirtība no Ķīnas centrālās varas, tai ir arī sava nozīme kā ekonomikas un kultūras centram. Un tomēr tā šķita tikai kā maza daļiņa lielās Ķīnas, kuras dabisko daudzveidību, pateicoties vienīgās valdošās „komunistiskās”partijas politikai, aizēno aizdomīgs vienādības plīvurs.
- Pasaulē
- 28.08.2019.
Atgriešanās gaismā
Jau martā Honkongā sākās pirmās protesta akcijas pret Ķīnas iecelto pašpārvaldi, bet pēdējos divos mēnešos tās pārvērtušās milzīgā aktīvisma vilnī
