Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Reaģējot uz Latvijas banku sektora izziņoto peļņu, kas 2023. gada pirmajā pusgadā pārsniedza 350 miljonus eiro[1], Ministru kabinets 9. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja salīdzinoši vienkāršo priekšlikumu – ieviest 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu banku un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar šo priekšlikumu paredzēts, ka gan bankas, gan nebanku nozares kreditētāji maksās avansa UIN, pamatojoties uz 2023. gada pārskata rezultātiem. Tā kā atbilstoši UIN likuma 3. panta 2. daļai taksācijas periods ir kalendārais mēnesis, nodoklis tiktu attiecināts uzreiz uz 12 iepriekšējiem taksācijas periodiem, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale.[2]
Kopumā, šķiet, ka bankas šo priekšlikumu uzskata par pieņemamu, jo tas ļauj izvairīties no virspeļņas nodokļa piemērošanas, kā tas ir, piemēram, Lietuvā. Šo kompromisa risinājumu atbalsta arī Finanšu ministrija, jo tas mazina iespējamos tiesvedības riskus un “it kā” saglabā pozitīvu tēlu ārvalstu investoru acīs.
