Eiropa sāk cīņu ar inflāciju, taču ātru uzvaru gaidīt nevajadzētu

  • Simona Striževska
  • 25.07.2022
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir spērusi vēsturisku soli – pirmo reizi kopš 2011. gada monetārajā savienībā paceltas bāzes likmes. ECB jau vairākus mēnešus plānveidīgi gatavojusi augsni likmju pacelšanai, taču, ņemot vērā rekordaugsto inflāciju eirozonā, ECB nolēma rīkoties agresīvāk, nekā tika prognozēts, un pacēlusi likmes par pusprocentu, noslēdzot negatīvu likmju eksperimentu monetārajā savienībā. Jau tagad skaidrs, ka likmes tiks celtas arī septembrī, taču, ņemot vērā sagaidāmo ekonomikas bremzēšanos eirozonā, ECB atturējās no prognozēm, cik tālu tā ir gatava iet.

Cik augstu kāps likmes?

Tirgus procentu likmju komplekss eirozonā, kas ir tieši atkarīgs no ECB lēmumiem, jau laicīgi sāka pielāgoties briestošajām izmaiņām. Sešu mēnešu Euribor likme atgriezās pozitīvajā zonā vēl jūnija sākumā un patlaban jau pārsniedz 0,5%. Trīs mēnešu Euribor likme, kas parasti ir zemāka nekā sešu mēnešu, kļuva pozitīva pirms nedēļas. Tas nozīmē, ka eirozonā kopumā aizņemšanās jau pamazām kļūst dārgāka gan jauniem, gan esošajiem aizņēmējiem, kuru sadarbības līgumos procentu likme iekļauj arī mainīgo daļu. Finanšu  tirgus dalībnieki likmju augšējo robežu eirozonā tuvāko gadu laikā paredz nonākam pie 1,5 - 2,0% atzīmes, spriežot pēc trīs mēnešu Euribor prognozēm.

Jaunākajā žurnālā