Problēmas atrast labus darbiniekus jau kādu laiku rada sarežģījumus uzņēmumu izaugsmei
Viens no lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem Latvijā ir IT uzņēmums Accenture. Tā jaunais vadītājs Ivo Ālmanis nākotni saskata mākslīgā intelekta attīstīšanā un labā darba vidē ikvienam darbiniekam
Diskusijā par to, vai labāk strādāt attālināti vai klātienē, uzvar hibrīda modelis. Taču tas nenozīmē pilnīgi brīvu biroja apmeklējumu, prasa citādas prasmes no vadītājiem un liek pārbūvēt birojus tā, lai cilvēki vēlētos tur strādāt
Latvijā lielākā daļa jeb 82% strādājošo iedzīvotāju, kuriem darba devējs sniedz iespēju strādāt attālināti, vēlētos elastīgu darba modeli, kas paredz daļu laika strādāt attālināti, bet daļu – klātienē. Vienu dienu nedēļā strādāt attālināti vēlētos 11% cilvēku, divas dienas – 21%, trīs dienas – 19%, bet četras dienas – 11%. Strādāt tikai attālināti vēlētos 20%, bet strādāt tikai klātienē – 12% respondentu, atklāj informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture uzdevumā veiktā pētījuma kompānijas SKDS aptauja.
Attālinātais darbs prasa papildu ieguldījumu gan no darba devējiem, gan ņēmējiem — pirmajiem jāgādā par labiem darba apstākļiem arī padoto mājās, savukārt no otriem gaida daudz lielāku patstāvību un personisko atbildību uzdevumu izpildē
Digitālajās prasmēs krietni atpaliekam no citu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Vai tiešām katram no mums jāiemācās programmēt un jāzina, pēc kādiem algoritmiem darbojas mākslīgais intelekts?
Pēdējā laikā lielo uzņēmumu vidū vērojam kādu interesantu parādību. Darba videi kļūstot arvien sarežģītākai, rodas pieprasījums pēc speciālistiem ar tik specifiskām zināšanām, kādas tirgū nemaz nav pieejamas. Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu vajadzīgos darbiniekus atrod un apmāca paši, tā ne tikai apmierinot savas vajadzības, bet arī nodrošinot teicamas (un apmaksātas) pārkvalifikācijas iespējas cilvēkiem, kas novērtē savu darbavietu, bet tai pat laikā gatavi jauniem profesionālajiem izaicinājumiem.
Kas ir pandēmijas laika mācības? Jautājam cilvēkiem, kuru domās ieklausās
Eiropas valstīs IT nozarē strādā tikai 17% sieviešu. Latvijā rādītāji ir nedaudz augstāki, tomēr «programmētājs» aizvien vēl asociējas ar vīrieti. Tā ir novecojusi domāšanas ledus kārtiņa, kuru vajag un var salauzt. Ir Nauda uzmeklēja trīs sievietes, kas savu dzīvi radikāli mainījušas, pievēršoties IT nozarei
Pēdējā desmitgadē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports no Latvijas ir pieckāršojies un tagad tuvojas jau miljardam eiro. Lai gan igauņi cītīgi attīsta digitālo pirmrindnieku tēlu, patiesībā jau četrus gadus mēs eksportā pārspējam kaimiņus. Kā tas izdevies, Ir Nauda gāja lūkot pie četriem veiksmīgiem nozares spēlētājiem
Pašlaik mākslīgais intelekts ir strauji augošs virziens, kas nākotnē ļaus uzņēmumiem un organizācijām pilnībā mainīt veidu, kādā sadarboties ar klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem. Sagaidāms, ka automatizēti palīgi aizvien vairāk un biežāk iekļausies uzņēmumu un organizāciju ikdienā visās tautsaimniecības jomās.
2030. gadā gandrīz puse cilvēku Latvijā būs vecāki par 50 gadiem un strādājošo skaits samazinājies par 20%. Kur ņemt trūkstošās darbarokas? Imigrācijas pretinieku galvenā cerība ir robotizācija un darba ražīguma celšana. Tas svarīgi ne tikai augsto tehnoloģiju nozarēs, bet pat kotlešu cepšanā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
