Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēdējā laikā lielo uzņēmumu vidū vērojam kādu interesantu parādību. Darba videi kļūstot arvien sarežģītākai, rodas pieprasījums pēc speciālistiem ar tik specifiskām zināšanām, kādas tirgū nemaz nav pieejamas. Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu vajadzīgos darbiniekus atrod un apmāca paši, tā ne tikai apmierinot savas vajadzības, bet arī nodrošinot teicamas (un apmaksātas) pārkvalifikācijas iespējas cilvēkiem, kas novērtē savu darbavietu, bet tai pat laikā gatavi jauniem profesionālajiem izaicinājumiem.
Šādas sistēmas funkcionē visai veiksmīgi un uzrāda daudz labākus rezultātus nekā publiskā sektora centieni veicināt pārkvalifikāciju, piedāvājot dažādus kursus un programmas, kas dzīvē vairāk kalpo kā vaļasprieku apguves vieta.
Mūsdienīgas organizācijas darbiniekam ik gadu savas prasmes ir jāpapildina par aptuveni 10%, liecina pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gartner dati. Proti, ja nosacītais pamata prasību “komplekts” darbiniekam ir desmit dažādas prasmes, tad ik gadu tām ne tikai ir jātiek papildinātām, atjaunotām, bet ir jānāk klāt vismaz vienai jaunai. Savukārt vidēji viena no trim prasībām, kas darba sludinājumos IT, finanšu un pārdošanas nozaru darbiniekiem tika izvirzīta 2017. gadā, pašlaik jau ir novecojusi. Tas nozīmē, ka mācīšanās visa mūža garumā nebūt vairs nav sakāmvārds, par kuru vēlīgi pasmaidām. Tā ir ikdienas realitāte, un šo jauno prasmju apgūšana izšķir to, vai cilvēks spēs noturēties, konkurēt darba tirgū.
