Cīrule: Skaidras naudas aprites ierobežošana palīdzētu efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku • IR.lv

Cīrule: Skaidras naudas aprites ierobežošana palīdzētu efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku

22
Ilze Cīrule LTV1 raidījumā "Tieša runa".

Cīrule vēlas ierobežot skaidras naudas iemaksas bankomātos.

Skaidras naudas aprites ierobežošana palīdzētu efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata pretendente Ilze Cīrule, atstāsta LETA.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd noteiktais limits skaidras naudas darījumiem septiņu tūkstošu eiro apmērā ir nesamērīgs un tas noteikti būtu jāsamazina. Pēc viņas teiktā, skaidras naudas aprites ierobežošana dotu VID lielāks iespējas naudas kontrolei un cīņai pret aplokšņu algām.

Tāpat Cīrule atzina, ka jāierobežo skaidras naudas iemaksas bankomātos. Sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju būtu iespējams analizēt privātpersonu iemaksu apjomu, un, ja tas būtu nesamērīgi liels, privātpersonai būtu jāskaidro naudas izcelsme.

VID ģenerāldirektora amata pretendente uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir komandas darbs, kurā jāiesaistās visām iestādēm. Savukārt uz jautājumu, vai ēnu ekonomikas apkarošanai un reformām VID būs politiskais atbalsts, Cīrule norādīja, ka no ģenerāldirektora amata pretendentu atlases komisijas ir gūta pārliecība, ka jaunajam VID vadītājām būs viss nepieciešamais atbalsts no valdības puses. “Guvu apliecinājumu, ka valdība ir gatava sniegt visu atbalstu jaunajam iestādes vadītājam, lai VID kļūtu par caurspīdīgu, uzticamu un uz klientiem orientētu iestādi,” teica Cīrule.

Jau iepriekš ziņots, ka konkursa komisija par piemērotāko VID ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas “Eiropersonāls” speciālisti.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu. “Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu,” piebilda Valsts kancelejas direktors.

Pretendentu vērtēšanas komisijā bija Valsts kancelejas direktors, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka uz VID vadītāja amatu pretendēja trīs līdzvērtīgi pretendenti un viņu priecējot, ka izdevies izraudzīt vienu pretendentu.

Ministre atzinīgi novērtēja Cīrules iepriekšējo darba pieredzi, vadot lielu kolektīvu. Cīrule bijusi apdrošināšanas AS “Balta” valdes locekle un vēlāk arī viceprezidente, kā arī strādājusi AS “Parekss apdrošināšanas kompānija”, vēlāk “Gjensidige Baltic” Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. Kā liecina ieraksts Cīrules profilā vietnē “LinkedIn”, kopš 2012.gada viņa ir “Gjensidige Baltic” Finanšu daļas vadītāja.

Finanšu ministre atturējās sniegt detalizētāku vērtējumu par Cīruli kā VID vadītāja amata pretendenti, bet solīja savu lēmumu paziņot pēc tikšanās ar Cīruli.

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti – Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.

 

Komentāri (22)

Mantrausis 03.11.2016. 11.36

Savulaik TV kastē bija vecas, krunkainas sejas, kas melsa vienu. Par komunismu, idejām un to pašu.

Ik jauns amatu (viena alga kādu) kandidāts laikam uzskata, ka padomju laikos ieaudzinātais melšanas veids ir TIK unikāls un neatkārtojams, ka…

Šodien “Dienā” ir precīzs viedoklis, ka t.s. “ēnu ekonomika” ir protests un sabiedrības reakcija uz sistēmas muļķību un rijību tēriņos. Protams, tas NAV nekas jauns, bet…

Ja iespējami jaunā VID vadītāja nāk klajā ar proletariātam tīkamiem lozungiem un maisa gaisu, piedodiet… Pie tam atkal šī sieviete ir aizmirsusi, ka runā par svešu naudu! :) Nodokļu pelnītāju un strādatāju nopelnīto, nevis kaut kādu mistisku “valsts naudu”, ko vēlas ievilkt nāsīs.

Nevar visu laiku teikt A. Ir arī citi burti…

+1
0
Atbildēt

0

Ozols 03.11.2016. 11.10

Pagaidām nerodas pārliecība, ka šai kandidātei būs pietiekoši spēcīgs mugurkauls, lai ieviestu savu kārtību esošajā (gadiem stiprinātā) sistēmā.

Bet mērķi jau cēli.

+1
0
Atbildēt

0

dzeris49 03.11.2016. 11.09

Nekādas ilūzijas par Latvijas VID, kura darbinireku skaits trīsreiz lielāks, kā Igaunijā, toties nodokļus tas savāc daudz mazāk, nebija nekad.

Nav jau nekāda sensācija, visas mūsu VP iestādes strādā apmēram tikpat “efektīgi”.

Čerņecka intwervija tikai apstiprināja pieņēmums ar reāliem faktiem un detaļām, kuras ir atbaidošas.

Nu jābūt idiotam, lai sen nesaprastu, ka VID astļauts cīnīties tikai ar frizieriem, mazajiem veikaliņiem, ja gribi aiztikt kādu lielāku partiju sponsoru – vai nu prasi atļauju tiem, kas reāli pārvalda šo valsti ( cerams, neviens nedomā, ka tie ir ievēlētie “tautas kalpi”, kuri pat muti atvērt baidās, un ir tikai balsošanas bandinieki) vai nu gaidi, ka tev to passutīs kāds lielāks un ietekmīgāks blēdis.

Valsts ir totāli sapuvusi, smirdoņa iet pa visu Eiropu un arī ASV, kuri aicina, pagaidām pieklājīgi, beidzot sākt cīnīties ar korupciju, valsts nozagšanu, sociālo nevienlīdzību, utt., utt., bet, kuru tad šeit intersē?

Tos ekonomisku grupējumu apkalpotājus, kuras mums sucās “partijas”/

Tos daļēji iebiedētos, daļēji uzpirktos nožēlojamos cilvēciņus, kuru uzdevums, it kā, cīnīties par vispārējo labumu, laikam tāpēc viņus ievēlēja?

Pajautā vienatnē jebkuram deputātam – kāpēc viņi pret to necīnās, viņiem taču visas iespējas un tiesības to darīt?

Atbilde būs viena – mēs jau tur neko nelemjam, tu taču pats saproti…

šai valstī sen nav nekāda demokrātija, jo tikai ‘vēlēšanas vēl nav demokrātija, Latvija sen kļuvusi par birokratiski – kleptokratisku valsti, un dreifē ne jau uz Eiropas, bet, uz Latīnamerikas pusi, kur ir kaut vai vidusšķira, mums ir 90% (pēc ES mērogiem) nabadzīgo, 9% vidusķira, un 1% bagāto, kas arī visu šai valstī nosaka.

Nav tādai valstij nākotne, saprotams, kaut kā jau veģetēsim un eksistēsim, bet, pamazām atpaliksim no Igaunijas un Lietuvas arvien vairāk, un kļūsim par tādu Eiropas nabadzīgo privinci, kuru politkorektuma dēļ, ptrotams, tā nesauks.

Un kā uz to reaģē cilvēki – ar bēgšanu no šīs valsts, ar absolūto ignoranci, un pat ar to, ka tiem pat Baltkrievijas un Krievijas režīms šķiet simpātiskāki.

Mums te daudz runā par mēdiju atbildību, bet, kur ir politiķyu atbildība?

0
0
Atbildēt

1

    atrium > dzeris49 03.11.2016. 12.14

    dzeris49

    kura darbinireku skaits trīsreiz lielāks, kā Igaunijā

    Savādāk nevar ja priekš čekas viķirānēm, LC peģerastijas sludinātājām, pētersonēm, vajag speciālus amatus izdomāt.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu