Nekas pasaulē nav drošs, izņemot nāvi un nodokļus! Lai gan šis slavenais angļu teiciens ir sens, Latvijā tas joprojām nav patiess. Ja nāve būtu tikpat «obligāta» kā nodokļi, tad pie mums katrs ceturtais nemirtu.
Tieši tā — ēnu ekonomika veido aptuveni 20 vai pat 25 procentus no Latvijas tautsaimniecības. Grūti precīzi pateikt, jo kvītis taču neizraksta un ar nelegālo peļņu neplātās, ekonomisti ar netiešām metodēm šo trūkumu cenšas uzmērīt.
Taču šo robu valsts makā mēs izjūtam tieši — kad jāknapina algas skolotājiem, jāgaida mēnešiem rindā pie ārsta, jābrauc pa bedrainiem ceļiem.
Nupat nedēļas nogalē, apciemojot vecākus, sanāca pa gaismiņu izbraukt ceļu no Cēsīm uz Madonu — tur pārdesmit kilometru posms nav remontēts, kopš sevi atceros. Tā vairs nav braukšana, bet postmoderna performance: neatkārtojams plaisu, ielāpu un grambu raksts savieno divus lielu Vidzemes novadu centrus. Rekonstrukcijas projekts ir izstrādāts, bet naudas remontam nav gadu no gada.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.