Liepājas teātris zaudējis ilggadēju aktieri Jāni Kuplo (1.06.1941. – 22.08.2015.).
Jānis Kuplais atnāca uz Liepāju 1965.gadā, drīz vien pēc Teātra fakultātes beigšanas, paguvis studiju laikos piestrādāt arī Jaunatnes teātrī, informē Liepājas teātris. Daudz lomu viņam bija laikā, kad par teātra galveno režisoru kļuva Andrejs Migla.
Par sevi runāt Kuplais lika tad, kad 1968.gadā nospēlēja Lukasu J.Gruša lugā „Mīla, džezs un velns”. Pēc tam nāca cietuma bieds Vecais H.Luika lugā „Striptīzs akmenssanatorijā” (1973). Vēlāk Naura Klētnieka iestudētajā Šekspīra „Karalī Līrā” (1986) viņa Kornvols bija glums un pretīgs kā krupis, kad ļaunīgā priekā izspēra acis Glosteram. Šīs lomas bija skaidrs pretstats Jāņa paša personībai, norādīts teātra mājas lapā publicētajā nekrologā.
Spilgtais kinorežisors Aleksandrs Leimanis savā vienīgajā Liepājas gadā atklāja Kuplā talantā ekscentrisku šķautni. Leimaņa rosināts, aktieris asā groteskā nospēlēja Majoru I.Erkēņa lugā „Tots, citi un majors” (1971). Līdz spožumam šo šķautni Kuplais nopulēja sadarbībā ar Valdi Lūriņu, radot titullomu J.Hašeka „Šveikā” (1986) un Tēvini J.Janševska „Precību viesulī” (2000). Kuplā Šveiks, iespējams, bija visnozīmīgākais starp latviešu teātra „krietnajiem kareivjiem”. Arī tāpēc, ka izrāde bija skaidrs Atmodas priekšvēstnesis, tā bezbēdīgi un drosmīgi ņirgājās par triekas ķertajiem ķeizariem un tautām, kas šķietami līksmoja aiz daudznacionālās impērijas žoga.
Pēdējos gados Kuplais teātrī vairs nespēlēja, bet saglabāja gaišo un labdabīgo attieksmi pret šo namu un kolēģiem. Viņam bija citas lietas darāmas – dārzs kopjams, mazbērniem daudz kas ierādāms.
Kuplais atveidojis arī milicijas kapteini filmā “Kļūstiet mana sievasmāte” un treneri filmā “Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks”.
1987.gadā viņš kļuvis par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku.
Atvadīšanās no mākslinieka 29.augustā plkst. 13 Liepājas teātrī.
Komentāri (26)