Dzīve ir brīnišķīga!

Aktieris Ģirts Krūmiņš bija nolēmis karjerai teātrī likt punktu, jo vairs nejuta iedvesmu. Atlūgums izvērtās par jaunu elpu — Ģirts ir atpakaļ uz skatuves un saņem skatītāju mīlestību

Prieks mijas ar žēlumu, ka pati neesmu bijusi klāt, — vakarā pēc intervijas Ģirts Krūmiņš atsūta 2022. gada sākuma bildes no Bali, kur viņš pavadīja četrus mēnešus. Lūk, viņš uz mazā motorollera, ķiveri galvā, aiz muguras Ubudas iela ar augļu veikaliņu. Lūk, smaidīgs okeāna malā! 

Tā gada pavasaris bija lielo pārmaiņu laiks aktiera dzīvē. Visu mūžu mēs viņu pazinām kā vienu no leģendārā Jaunā Rīgas teātra kodola. Tikko atjaunotajā teātra ēkā Lāčplēša ielā aktieris bija spēlējis izrādes 26 gadus. Plus laika strēķi pēc tam, kad režisora Alvja Hermaņa komanda pārcēlās uz pagaidu mājvietu Miera ielā. Pirms trīs gadiem, 2021. gada pavasarī, Ģirts saprata — viss. Līdzšinējā pieredze ir laba, tā daudz devusi, bet jāliek punkts. 

Viņš palūdza teātrim, lai atsūta atlūguma veidlapu — bija nobriedis to parakstīt. Iemesls? Vairs nebija interesanti — tā Ģirts atklāti saka mūsu sarunā. Kolēģus gribējās satikt joprojām, arī kopā spēlēt, bet jau vairākus gadus nomāca sajūta, ka neko jaunu savā aktiera profesijā saskatīt nespēj. Citiem vārdiem sakot, nav pārsteiguma, bet bez tā turpināt darbu radošā profesijā ir grūti. Četrus gadus Ģirts bija centies sevi pierunāt turpināt. Spēlēja vecās un arī jaunās izrādes. Tomēr sajūta bija, ka nav tas. Rītos viņš sevi uzmundrināja ar vārdiem: tev tikai tā šķiet. Saņemies! Teātris joprojām ir interesants. Taču sirds neatsaucās.

Ģirts nolēma likt punktu: pirmoreiz mūžā uzrakstīja atlūgumu, kas pats par sevi sagādāja viņam veselu emociju jūru. Un sajuta milzu atvieglojumu. Brīvību. Jā, viņš bija pateicīgs par iespēju daudzus gadus strādāt skatītāju mīlētā teātrī kopā ar lieliskiem kolēģiem. Taču reizē JRT trupa šķita kā veļasmašīna, kurā griezies kopā ar citiem, bet — kur esi tu pats? «Es esmu individualitāte. Es neesmu tikai daļa no kaut kā,» aktieris saka.